2019. gada 14. septembris

Rīga 🇱🇻 —Berlīne 🇩🇪

Telegram lietotāji var aplūkot ceļojuma bildes šeit.


Lidojumi kartē aplūkojami šeit (tur redzami arī citi 2019. gada lidojumi un baltām līnijām arī daži nākamā gada).

Par ceļojumu uz Azoru salām biju sapņojis kādus divdesmit gadus: sākumā - visai abstrakti, vēlāk kad, pateicoties Ģirtam, biju pierakstījies celakaja.lv & izlasījis butcher99 aprakstus par ceļojumiem turp 2013. un 2015. gadā, daudz lielākā saistībā ar dzīvi. Tomēr apziņas dzīlēs perinājās doma, ka tas baigi dārgi.
Bet tad 2018. gada aprīlī bez lielas gatavošanās nonācu Madeirā, un izrādījās, ka nokļūt Portugāles salā(s) nepavisam nav dārgi. Un doma par Azoru salām sāka kņudināt aizvien spēcīgāk & spēcīgāk. Ceļojums kā lielākā daļa manu ceļojumu no ieceres kļuva par esību visai nejauši: kad gadījās uziet lētas biļetes. Pati pirmā (skatos apstiprinājuma ziņas 20. martā) trāpījās PDL 🇵🇹 FNC 🇵🇹 (no Azoru salām uz Madeiru) par 20 eirām (kā lai no tādas iespējas atsakās, kaut tā pagarina ceļojumu, kas jau tāpat nebija gaidāms nekāds īsais, par nedēļu!),  un pāris dienu vēlāk nopirku arī LUX 🇱🇺 LIS 🇵🇹 (turpceļam) un OPO 🇵🇹 LUX 🇱🇺 (atceļam). Mietiņš bija iedzīts jeb kauliņi - mesti. Pārvietošanās izmaksas var uzzināt ierakstā par ceļojuma beidzamo dienu (12. oktobri).
Ceļojums sākas ar FR2600 RIX 🇱🇻 SXF 🇩🇪 ; lidojums tikai 1.10pm, tāpēc mantiņas kravāju no rīta. Ceļošu vieglāk par vieglu (bagažas ziņā): trīs kokvilnas t-krekli, divi - sintētikas (ātrāk žūst & samirkuši neberž), pāris džīnu, divi - pusgaru bikšu, pa pusducim - apeņu & zeķu. Divas lietus jaciņas, kalnu zābaciņi, pāris auduma kurpju, dators & vēl šādi tādi sīkumi. Viss saiet 45l mugursomā.
Pirms nedēļas esmu nopircis jaunu tālruni (Samsung Galaxy A50) – galvenokārt tāpēc, ka vecajam atmiņa piestūķēta ar kaudzi un akumulators netur ne pusi dienas.
Skrjabins aizceļojis uz Ķengaragu jau vakar. Kārtīgi padzirdu puķes (mamma pie viņām laiku pa laikam atbrauks), iztīru māju, atvados no tās uz teju mēnesi & dodos uz lidostu.
Lidojums  uz SXF 🇩🇪 (Šēnefeldes lidostu Berlīnē) ierasts kā brauciens 2. autobusā (piecpadsmito reizi mūžā), vieta gadījusies pie avārijas izejas, 1h17, un esmu galā.
Nometu somu hostelī, nopērku vietējā Lidl-ā izejvielas rītdienas sviestmaizēm & aizspurdzu pastaigāt pa Unter-den-Linden apkaimi. Vakarā Berlīnes Filharmoniķu (Filharmonijas orķestra) koncerts – Berlioza kora simfonija Romeo & Džuljeta ar angļu diriģentu Danielu Hārdingu (Daniel Harding, 1975) pie ruļļiem. Lielisks diriģents, esmu viņu divreiz dzirdējis Wāgnera & Mālera mūzikā ar Sviedrijas Radio orķestri Bervalda zālē Stokholmā.
Berlīnes Filharmonija
Koncerts vienkārši garlaicīgs: izcils orķestris, lielisks diriģents; nesaprotu, kāpēc viņi bija tādu gabalu izvēlējušies. No Berlioza biju dzirdējis Fantastisko simfoniju, apgraizītus Trojiešus (Hamburgā) un Fausta pazudināšanu; visi trīs ārkārtīgi interesanti darbi, bet šis manāmi pa pirmdienām rakstīts. Koris un trīs solisti, tostarp smuka, sārta, no Amerikas izrakstīta kleita. Koris maķenīt padzied sākumā un tad atkal pašās beigās, solisti  arī netiek pārlieku piepūlēti. Orķestris lielākoties spēlē tādu kā kamermūziku: visi kopā tikpat kā nemaz. Un tas, ko spēlē, mani neaizrāva. Tāpat kā teju visu pārējo publiku, kas manāmi gaidīja beigas un aplaudēja pieklājības pēc. Wāgners (arī, visticamāk, pieklājības pēc) esot teicis, ka Romeo & Džuljetas iepaids esot izpaudies Tristānā. Mmmja, gāja lācītis pa ceļu & pamanīja kaut ko brūnu zemē...

Ja vēlies lasīt par nākamo dienu (15. septembri), spied šeit  >>>>


Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru