Luxemburga 🇱🇺

Pēc ļoti vēla brokasta izeju paklaiņot pa Luxu. Kopš iepriekšējās reizes, kad šeit biju (2017. gada jūnijā), pilsētā pamatīgas pārmaiņas: palaists tramvajs, uzbūvēts funikulieris pie Sarkanā/lielhercogienes Šarlotes tilta, pabeigts Ādolfa tilta remonts, tikko atklāta jaunā Nacionālā bibliotēka, Hamiliusa laukumā uzslietas divas pabriesmīgas celtnes, Brīvības avēnija izrakņāta, būvējot tramvaja līnijas turpinājumu līdz stacijai. 
Izrādās, ka tramvaji Luxemburgā līdz 1964. gadam bijuši, bet  tad likvidēti. Jaunie varen smalki, zemas grīdas — kā Rīgā starp Juglu & Imantu un uz Mežaparku — un 2,5km posms cauri pilsētas centram būšot bez kontakttīkla, braukšot ar akumulatoriem.
Ar Pfafentāles liftu biju braukājies jau pagājušajā reizē: par 10 miljoniem eiru uzbliezuši 60m augstu panorāmas liftu, ar kuru no pilsētas centra nolaisties pastaigāties Alzetes upītes ielejā. Skaisti & dārgi. Nešķita, ka braucēji gāž apkārt.

Teātra laukums

Pirms nepilnas nedēļas uzstādīta atpakaļ Niki de Senfalles skulptūra Dižā mērenība (ja esat ievērojuši Stravinska strūklaku pie Pompidū centra Parīzē — tā pati autore).  Remontu dēļ pilsētas centrā viņa bija uz vairākiem gadiem novākta.

Dižā pieticība

Ādolfa tilts sagatavots  (nostiprināts) tramvaja līnijas ierīkošanai. Un pie viena zem tilta iekārts gājēju & veloceliņš; ar slaikām iebrauktuvēm caur malējām arkām. Eleganti!
Atpakaļ braucu ar trim transporta līdzekļiem (2h biļete braucieniem visā valstī EUR 2): vienu pieturu ar vilcienu no centrālās stacijas līdz Pfafentālei-Kirhbergai, tad ar funikulieri augšup līdz tramvajam & pāris pieturu ar to. 2020. gada 1. martā valstī paredzēta galīga sociālisma uzvara — sabiedriskais transports (2. klasē) visā Luxemburgā par brīvu.

Ja vēlies lasīt par nākamo dienu (11. oktobri), spied šeit >>>>