2019. gada 11. oktobris

Luxemburga 🇱🇺 —Šarlerua 🇧🇪

Ceļojuma beidzamā diena, vakarā būšu mājās — pilnīgs atslābums. No rīta aizeju pie Eiropas Parlamenta latvju tulkotājiem (biju tur trīs mēnešus praksē 2014. gada sākuma), tad padzeru atvadu kafiju ar Gitu, un laiks posties ceļā. Vispirms ar pilsētas autobusu līdz Bujonas stāvparkam pilsētas nomalē, tālāk ar Flibco autobusu līdz CRL 🇧🇪.Biļeti esmu pircis ļoti sen, un tajā skaidri & gaiši rakstīts, ka autobuss ierodas lidostā 50min pirms izlidošanas laika; viņi pat lidojuma numuru lūdza norādīt, kad pirku biļeti. Pusceļā ievēroju, ka autobuss kaut kā dīvaini brauc — iebrauc Beļģijas mazpilsētās, kā iepriekš nebija noticis. Ieslēdzu navigāciju, un skatos, ka iebrauksim lidostā 40, 30, 20, 10...min pirms izlidošanas. Satraukuma nav: ceļojums bijis tik foršs, ka sabojāt to ar nervozēšanu beidzamajā dienā nav nekādas vēlmes. Paskatos arī lidostas vietnē: vēl 15min pirms izlidošanas uzraksts, ka vēl aizvien iekāpšana.Galu galā iebraucam lidostā 52min pēc paredzētā ierašanās laika (un 2min pēc izlidošanas laika). Kopā ar mani skrējienā uz lidostas ēku metas vairāki citi pasažieri. (kad vakarā skatījos Flibco vietnē,  izrādījās, ka viņi mainījuši sarakstu (iebraukšanas laiku), bet nav par to paziņojuši pakšiem). Uz tablo pie lidojuma uz Rīgu rakstīts — slēgts. Turpat lidostā izvelku datoru un nopērku biļeti lidojumam nākamajā dienā: turpat no CRL 🇧🇪 ar Belavia caur MSQ 🇧🇾. €124 nudien, nav dārgi. Un rezervēju naktsmītni hostelī pašā pilsētas centrā. Tad zvanu Gitai un pastāstu, kas noticis. Gita šausmās, vaicā, kur pārlaidīšu nakti (it kā es piecgadīgs bērns būtu; bet rūpes, protams, aizkustina). Saku, ka gan jau kādu patilti atradīšu, un pastāstu, ka visu jeu esmu atrisinājis.CRL 🇧🇪 ir pati nepatīkamākā ES lidosta, kurā esmu bijis: pēc spridzināšanas Briseles centrā lidosta apjozta augstiem žogiem, visur salikti betona kluči, pie ieejas terminālī uzslieta milzu tilts, kurā pakšu & bagāžas priekšpārbaude (nākamajā rītā redzēju, ka tad, kad ierodas lielāks pakšu pūlis, daļu laiž terminālī bez pārbaudes (ha, ha, drošība!). Reiz, kad gāju iekšā teltī, pa gabalu sauca, lai izvelku rokas no kabatām. Uz pilsētas centru (7km attālumā) braukā īpašs autobuss (€6), bet drīzākais teju pēc stundas, tāpēc nolemju kulties citādi.
Zirdziņš @CRL 🇧🇪
Tikt ārā no lidostas teritorijas nemaz nav tik vienkārši, Google Maps norādes noved pie nepārkāpjama žoga. Izrādās, jāiet cauri vairākiem sta'vlaukumiem; ne ietvju, nekā, tomēr kaut kā līdz pilsētas robežai tieku. Ir arī autobusa pietura ar sarakstu, bet bez norādēm, kurp busi brauc. Vairs 6km palikuši, tāpēc nolemju iet kājām, īpaši tāpēc, ka ceļā Aldi un Lidl-s.
BBC nodēvējuši Šarleruā par neglītāko pilsētu pasaulē (Krievijā viņi, saprotams, nav bijuši). Neizteiksmīgas divstāvu rindu mājas, ne pārāk labi apgaismotas ielas, ietves kā kurā vietā, bet tā pilsētas nomale. Lai gan pulkstenis tikai maķenīt pāri pusastoņiem, Aldi jau ciet: apžēliņ. Gabaliņu tālāk Lidl-s vaļā, bet arī taisās uz slēgšanu. Lēkādams pāri apkopēju slotām, paķeru šo to vakariņām & dodos tālāk. Nu jau ceļs pa lielākām ielām: gaismas vairāk, bet netīrības arī; šķiet, ka te ierasts visu, kas lieks, mest zemē — gluži kā Marokā (gan jau marokāņu šeit netrūkst). Šur tur veči pabaisos bāros (drīzāk dzertuvēs à la 4Promilles Gogoļa ielā; kailas sienas, apgaismojums no dienasgaismas spuldzēm kā operāciju zālē, es iekšā neietu, pat ja dzirdītu par velti) dzer alu.
Nonāku tādā kā pilsētas centrā: apaļš laukums, no kura aizstiepjas astoņas ielas. Kaut kas no (ievērības cienīgas ) arhitektūras. Pamanu lielu M burtu & ieeju pazemē un atceros Gitas stāstus par pamestu metro. Vakarā palasīšu un rīt varbūt... Pilsētas centrā daudz gājēju ielu (vai viņiem vienkārši auto nav?), ēkas apmēram kā Lielbritānijā vai Īrijā mazpilsētas centrā, diezgan daudz pamestu.
Tālruņa akumulators gandrīz sauss: ielāgoju atlikušo ceļa gabalu, un tad arī tālrunis izdveš beigu vaidu.
Hostelis nesen kapitāli remontēts, tīrs & plašs, durvis atdarāmas ar elektroniskām atslēgām. Viesu ķēķī (labi noslēpts ēdamzāles dziļumos) nevienas citas dzīvas dvēseles. Vakariņās sildīta veģetāra lazaņja & vīns. Šodien piedzīvojumu pietiks, pastaigā neiešu. Izlasu, ka pilsētā (ap 200 tūkstoš iedzīvotāju, aglomerācijā ap pusmiljona) 1976. gadā sākuši būvēt metro (centrālo apli pazemē un vairākas radiālas līnijas lielākoties virszemē; uzbūvētas četras, bet viena nekad nav izmantota & tagad urbānā tūrisma objekts). Vēl nosakidroju, kā rīt aizbraukt uz lidostu, un liekos uz auss.

Ja vēlies lasīt par nākamo dienu (12. oktobri), spied šeit >>>> (atvainojiet, nav vēl publicēts)
 

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru