7.oktobris, Čvabiani–Adiši 🇬🇪

Šodien paredzēts ~otrais posms gājienā Mestija–Ušguli (11km/900m) + 3574m augsta virsotne, par kuru vakarrīt vaicāju Veras dēlam.

Brokasts viesu namā vēl neizteiksmīgāks nekā vakardienas vakariņas: pasūtinātās biezputras vietā burka auzu pārslu & krūzīte uzkarsēta piena.

Trofejkrūzīte: mans mīļākais lielums,
mana mīļākā krāsa

Šodien debess bez neviena paša mākoņa. Ap desmitiem dodos ceļā: garām vakar aplūkotajai baznīciņai, sākumā pa ganībām, tad pa brikšņainu lapukoku mežu uz Tetnuldi slēpošanas pacēlāja apakšējo staciju (2,8km/650m). Pirms pašas stacijas vietā, kur kartē iezīmēts avots, to aizbēris noslīdenis, palikusi tikai plāksnīte & pusapbērta krūzīte. Tā godam nokalpoja visu ceļu, bet, kad biju atpakaļ Veras viesu namā, izslīdēja no rokām & uz flīžu grīdas pagalam bija. :(

Taka iziet klajā pie divstāvu koka namiņa ar uzrakstu Hotel (booking.com neviena naktssmītne šajā vietā bnav rādīta); tam līdzās plaša vienstāvu ēka, kurā kafejnīca. Virtuves durvis un logi plaši vaļā, iekšā deg gaisma un skan radio, bet nevienas dzīvas dvēseles nemana. Paejos pārsimt metru līdz citai kafejnīcai, kura vaļā, iedzeru tur kafiju un pavaicāju par viesnīcas īpašniekiem. Droši vien esot nobraukuši lejā uz ciemu. Tālākais ceļš augšup slēpošanas kalnā ved garām viesnīciņai — nolemju tomēr 

Fotorāmis 2692m augstumā (ar Ušbu)

pieklauvēt. Pēc brīža no pagrabstāva durvīm namiņa sānos parādās samiegojies vīriņš: jā, jā, atceļā var pārnakšņot, ₾80 (202.gadā tas bija ap €30, 2025.gadā — €25) par nakti kopā ar vakariņam. Saku, ka pēc četrām dienām būšu klāt, un dodos kalnup.
Sastopu jaunu franču pāri, ar kuriem kopā ceļoju mikriņā no Zugdidi uz Mestiju: runā angļu val. & pat neviebjas. Viņi pa taisnāko taku uz Adiši, es pastāstu, ka arī turp, tikai pa ceļam uzkāpšu ~3500m augstā virsotnē. Novēlam cits citam laimīgu ceļu un dodamies katrs savā virzienā.

Menhīrs ar 🇺🇦 karogu

Tetnuldi kalnā kāds pusducis pacēlāju; galvenajā nogāzē — trīs cits citam galā no 2200m līdz 3150m augstumam. Pirmā posma augšgalā (~2700m) liels līdzens placis, kurā vairākas kafejnīcas, labierīcības, gadžetu lēdētava (ar Saules enerģiju)... Un liels zaļš fotorāmis, kurš bez gustava noteikti izs'tās daudz labāk nekā ar viņu.

Augšupceļā vēl viena pārsēšanās vieta (3030m) un menhīrs ;), uz kura uzkrāsots 🇺🇦 karogs. Слава Україні! Nonācis pacēlāja augšējā stacijā (3150m), uzvelku oranžo jaciņu; līdz tam bija labi īsbiksēs un īspiedurkņu krekliņā. Tuvējās klintīs vairāki sniega laukumi — tādā augstumā dienas siltuma par maz, lai vēsākā brīdī sasnigušais izkustu. Tālākais ceļš pa taku, kura kartē gan zīmēta, taču dabā tikai nojaušama. Augājs — pavisam īsa zālīte, kurā pa kādam krokusa ziedam. Oktobrī! Taka vairs ne pa akmeņainu augsni, bet pa nobiru laukiem: tālumā to var saskatīt, jo nedaudzie gājēji no akmeņiem notrinuši ķērpīšus, bet, nākot tuvāk, nekādas skaidrības, kurp tālāk. Turklāt sākas klintis, starp kurām var tikt augšup vienīgi pa taku. Nāk jau četri, un saprotu, ka no iecerētās virsotnes šodien nekas neiznāks.

Krokusi oktobrī

Griežos lejup — kad nobiru lauki beidzas, var paiet tīri labi, tikai ceļgaliem gan ko turēt. Kādā vietā ganu vasaras apmetne ar būdām un akmeņu krāvuma aplokiem. No turienes sākas kartē zīmēta taka: sākumā traversā, tad stāvus lejup pa nogāzi, visbeidzot ieslīpus lejup, līdz sešos beidzot skatam paveras Adiši ciems. Teju katrā ēkā — viesu nams, jo takotāju izmitināšana te — 2100m augstumā — vienīgais darījumdarbības darbības. 

Starp ēkām līkumodams, pamanu veikaliņu (pareizāk sakot, no nomaļiem sanaglotu piebūvīti, kurā noris tirdzniecība); bez burbuļūdeņiem, konserviem un koņčām ir arī mājas vīnogas un beidzamie lauka tomāti. Nopērku pa kilogramam un dodos uz viesu namu Caucasioni — visjaunāko un vislielāko ēku ciemā, kura īpaši celta kā viesu nams: istabas nelielas,

Līdz Adiši daži soļi

tomēr ērtas, lieliem logiem, koka grīdām & apšuvumu, daudz kontaktligzdu, gaiteņa abos galos — plašas WC/dušas telpas ar riktīgi karstu ūdeni. Lai gan tīmeklī cildinošas atsauksmes par viesu nama maltītēm, nomazgāju sevi, nomazgāju vīnogas un liekos gultā — šī diena izrādījusies pagrūta. Arlabunakti!

 Vizualizācija (no mapdirector.com)

Šodien 20km/1700m kāpuma, taču 1300m krituma nogurdinājuši krietni vairāk.

Mestijas-Ušguli gājiens Jozefa (SK) vietnē.

Nākamais texts: 8.oktobris, Adiši–Ušguli 🇬🇪