16.–18.oktobris, Danciga 🇵🇱, uz Tbilisi 🇬🇪

W61730 TBS 🇬🇪 – GDN 

– Ko šodien rāda?          
– ......................          
– Jūru. Aizvien vēl jūru...
iz filmas Sinjors Robinsons *

🇵🇱 bez piedzīvojumiem: četras stundas, un esam galā.

16.oktobris. Kamēr mūs izlaiž no gaisa kuģa un ielaiž 🇵🇱, pulkstenis jau pāri vieniem naktī. No lidostas uz Dancigas naktī reizi stundā braukā autobuss N3. Ja brauktu ar to, būtu hostelī ne agrāk par trim naktī, tāpē esmu nolēmis palikt lidostā un no rīta doties uz Sopotu (krievu laikā tur notika kaut kādi vieglās mūzikas festivāli, tāpēc veciem ļaužiem nosaukums tāds dzirdēts).

Vietne Sleeping in Airport noder, ja grasāties palikt lidostā pa nakti. Par GDN 🇵🇱 gan tur informācija visai skopa, bet šogad februārī jau biju tur nakšņojis, tāpēc zināju, ka termināla galā kafejnīca, kurā ērti dīvāniņi un krēsli. Dodos taisnā ceļā turp, lienu guļammaisā un guļu līdz pieciem kā kāda dieva(-es) ausī. Tad sāk rosīties kafejnīcas personāls, bet viņi tik laipni, ka gulošos nemodina. Aizvācos uz krēsliem (ar roku balstiem — nekāda gulēšana neiznāk) bez uzaicinājuma, pāris stundu pasnauduļoju un ap astoņiem ar 122.autobusu (maršruts mainīts, no GDN 🇵🇱

Westerplate

 vairs nekursē) dodos uz Sopotu. Vēss, drēgns, turklāt smidzina — kā jau oktobrī pie Baltijas jūras. Aizeju līdz mola galam, paklīstu pa ieliņām, kādā kafejnīcā izdzeru lielu krūzi kapučino (nolūkā sasildītos; parasti tādas draņķības sevī neleju) un dodos uz tramvaju. Sajūta kā Jūrmalā rudenī (tikai bez krievu "kultūras" uzslāņojumiem).

Hostelī (La Guitarra, Dancigas vecpilsētā) atstāju mugursomu un dodos uz Westerplati — vietu, kur 1939.gada 1.septembrī sākās Otrais pasaules karš. Vai viņi (🇵🇱 garnizons Westerplatē) varēja iedomāties, ka karš turpināsies teju sešus gadus? Un kur būs mūsu Westerplate?

Ja latvju panteons būtu manā pārziņā, līdzās citām mātēm (vēju, smilšu, meža...) jau sen būtu ieviesis arī Hanzas māti: uzlūkojot sarkanu ķieģeļu ēkas Amsterdamā, Hamburgā, Berģenē, Dancigā, Brēmenē, Stokholmā..., jūtu tādu kā saikni ar pirmsākumu. Droši vien tādēļ Danciga ir mana mīļākā pilsēta 🇵🇱. Un vēl tāpēc, ka no turienes Ginters Grass, manuprāt, nozīmīgākais 20.gadsimta rakstnieks.

Hosteļa pagrabstāvā plaša virtuve/ēdamistaba/zvilnētava: paēdu, brīdi paburzos un dodos atgūt naktī neizgulēto.

Lietusūdens notekas vecpilsētā

17.oktobris. Klaiņoju pa "kluso centru". Dienvidu pusē  — zigzagveida kanāls, kura krastu izvirzījumos kādreiz bijuši bastioni. Īsts arhitektūras stilu un paņēmienu kokteilis: sarkani ķieģeļi (neesmu pārliecināts, ka gluži viss ir gotika), pildrežģis, historisms, pa kādai jaunbūvei, kas lieliski iederas pilsētvidē. Visai daudz tukšumu starp ēkām vietā, kura zemesgabali būtu ķertin jāizķer. Droši vien kara sekas: drupas novāktas, bet nekas nav atjaunots/uzcelts vietā. Kanāli. Kādā vietā tramvajs mūžīgā stāvvietā: sliedes kaut kad nojauktas.

18.oktobris. W61729 TBS 🇬🇪 – GDN 🇵🇱, paredzēts izlidot 3.35pm. No rīta izmetu loku pa vecpilsētu un nopērku dažas (patiesībā — visai daudz) pastmarkas nākamajiem ceļojumiem. 🇵🇱 Pasts laiku pa laikam pasūtina marku metus akvarelistam Andžejam Gosikam (Andrzej Gosik), un esmu izpētījis, ka nesen iznākuši seši bloki ar kukaiņiem.

Kad esmu ceļā uz lidostu, atnāk ziņa no viziera, ka lidojums kavēsies — ierobežots gaisa satiksmes dispečeru streiks. Izlidošanu pārceļ vairākas reizes pa stundai. Lidostas ne-Šengenas daļa mazītiņa, visiem pat sēdvietu nepietiek, viena pati kafejnīca, pie kuras visu laiku vismaz pusstundu gara rinda. Vizieris sāk dalīt ēšanas kuponus, kā ES Regulā 261/2004 noteikts, bet arī tur prāva rinda. Mūs sāk iekraut ap septiņiem, kad skaidrs, ka kavēšanās nebūs mazāka par trim stundām un katram paksim pienāksies €400 kompensācija. Sāku berzēt rokas.

Līdz nākamajai reizei...

Drīz pēc pacelšanās salona aizmugurē  atskan kliedzieni: divi kartveļu vīriņi plūcas. Sēžu diezgan tālu no viņiem, tāpēc nevaru spriest, cik tas nopietni. Kapteinis paziņo, ka drošības apdraudējuma dēļ nosēdīsimies WAW 🇵🇱. Kad esam lejā un ierodas poliči, vīriņi pavisam rāmi. imho, notikušais bija teātris: kompensācijas būtu izmaksājušas vizierim ~200*€400=€80 000, tāpēc viņi samaksāja vīriņiem dažus simtus, poličiem pastāstīja, ka pārvērtējuši incidenta bīstamību, bet vīriņus iesēdināja savā lidojumā no WAW 🇵🇱 nākamajā rītā. No gaisa kuģa viņus neizveda tā, ka varētu iedomāties,— bez rokudzelžiem utt.

Pēc 40min pitstopa lidojam tālāk; TBS 🇬🇪 ierodamies vēlā naktī. Nolemju uz viesu namu nebraukt, bet gan pārlaist nakti lidostā: izlidošanas zālē zem eskalatora mākslīgs "zālājs", kurā piecu zvaigžņu gulēšana: nespiež sānus un var izstiepties visā garumā (arī šī informācija no Sleeping in Airports).

* ja kāds nesaprot itāļu valodu:  biļete ar atlaidi (ridotto) ;)

 

Nākamais texts: 19.&20.oktobris, Tbilisi 🇬🇪, uz Krakovu 🇵🇱