 |
| Laba ceļa vēlējumi; zem kreisās auss — viesu nams, kurā nakšņoju |
) vietne teic, ka šodien 12,4+18,7=31,1km; velnsviņ'zin', cik laika tas aizņems.Apmācies, bet nelīst; laba zīme tā, ka visa debess nav vienlaidu pelēkumā. Pirmie 3km pa Mestijas ceļu, tad pa labi nozarojas taka, kura sākumā pa ganībām, tad pa mežu līdz 7,8km iet pa nogāzi traversā ~2100m augstumā. Taka labi iestaigāta, un kādi trīs vai četri strauti vieglītēm šķērsojami pa akmeņiem. Ceļā sastopu vācu pāri, cita neviena. Visu laiku dzirdams, kā lejā sparīgi strādā ceļu būves mašīnas. Skrajākās vietās redzama pretējā grēda, aiz kuras Lejassvanetija. Brīžiem pat tā kā caur mākoņiem manāma. Vasarā gan noteikti takas šaurākājās vietās satiksmes regulētāji jāliek. Tad lejup pa nogāzi (2km/–300m) līdz Davberi (დავბერი); salīdzinājumā ar citiem ciemiem, tas pagalam noplucis: daudz ēku bez jumtiem, apdzīvotās gauži neizteiksmīgas, viena neiederīga jaunbūve un divi grūstoši torņi. Tūliņ aiz ciema — Mestijas ceļa tilts, vienīgā iespēja šķērsot Enguri upi. Kilometrs pa ceļu, un pie 10,8km Lalkhori (ლალხორი) ciemā pa labi atzarojas ceļš uz Khaldi. Pēc 1,7km/200m (12,5km) Iprari (იფრარი) māju puduris ciems. Tajā divas vai trīs viesu nami, kuros vairums gājēju paliek pa nakti.
7,8km iet pa nogāzi traversā ~2100m augstumā. Taka labi iestaigāta, un kādi trīs vai četri strauti vieglītēm šķērsojami pa akmeņiem. Ceļā sastopu vācu pāri, cita neviena. Visu laiku dzirdams, kā lejā sparīgi strādā ceļu būves mašīnas. Skrajākās vietās redzama pretējā grēda, aiz kuras Lejassvanetija. Brīžiem pat tā kā 
caur mākoņiem manāma. Vasarā gan noteikti takas šaurākājās vietās satiksmes regulētāji jāliek. Tad lejup pa nogāzi (2km/–300m) līdz Davberi (დავბერი); salīdzinājumā ar citiem ciemiem, tas pagalam noplucis: daudz ēku bez jumtiem, apdzīvotās gauži neizteiksmīgas, viena neiederīga jaunbūve un divi grūstoši torņi. Tūliņ aiz ciema — Mestijas ceļa tilts, vienīgā iespēja šķērsot Enguri upi. Kilometrs pa ceļu, un pie  |
| The lasts of Ushguli |
Tālāk 3km pa zemes ceļu traversā pa nogāzi līdz Khaldei (ხალდე,15,3km); arī tajā vairāki viesu nami. Khalde, šķiet, vienīgais no redzētajiem ciemiem, kurā neviena paša torņa. Izrādās, 1875–76.gadā Svanetijā bijusi sacelšanās pret "labā cara" Aleksandra II valdīšanu, un 1876.gada 27.augustā cara armija Khaldi, kura bijusi dumpinieku galvenais atbalsta punkts, nolīdzinājusi līdz ar zemi, tostarp 19 torņu, un daudzi dumpinieki izsūtīti uz Sibīriju.
Mazbraukts ceļš turpinās arī aiz Khaldes: pa to droši vien tikai vasaras sākumā ganu mantību aizved uz ganībām un rudenī ved atpakaļ. Mazu gabaliņu no ciema vīriņš lidina dronu: anglis; bijis arī Latvijā. Laipni parāda video no drona, pa kādu iespaidīgu kanjonu ielejas dibenā tek Khaldečalas upīte; no ceļa tas nav redzams.
 |
| Pusdienas |
Ceļš tikko manāmi iet kalnup (3,8km/200m; ieraudzījis šos skaitļus — 5% kāpuma — biju patiesi izbrīnīts, jo ejot šķita, ka ceļš t.eju pa līdzenumu). Sāk līņāt. Sastopu franču pāri: pastāsta, ka tikuši pāri Adišičalas upītei (viņpus pārejai) bez sarežģījumiem.
Brokastu ieturu patiesi reti: no rīta ēst negribas, turklāt tādēļ var maķenīt ilgāk pagulēt. Ušguli nevienu jēdzīgu veikalu atrast neizdevās, tāpēc pusdienās bija jāiztiek ar to kas ceļmalā — mežrožu paaugļiem un pīlādžiem. Bērnībā man nezin kāpēc biedēja ar (ne-Grimmu) šausmu pasakām par to, ka no mežrožu paaugļiem varot atstiept pleznas. Trīs gadus pēc gājiena vēl aizvien esmu dzīvāks par dzīvu — šķiet, pekstiņus būs man stāstījuši.
 |
| Davberi (9,6km) |
Pie19,1km esmu bijis: aizvakar šeit nokāpu no Čkhunderi pārejas un devos uz Lagemas pāreju (skat. 8.oktobra ierakstu). Esmu ceļā maķenīt ilgāk par piecām stundām; tas, ka tālākais ceļš pazīstams, un franču stāstītais maķenīt nomierina. Līdz Čkhunderi pārejai (21,7km, 2722m) 3,8km/380m pa labi iemītu taku ganībās. Sāk līt stiprāk, un parādās pa kādai sniegpārslai. Ticis pārejā, iepakoju tālruni vairākos maisiņos un ielieku mugursomas iekškabatā: nekādas foto šodien vairs nebūs. Pirms trim gadiem ne pārāk stiprā lietū tādu pašu samērcēju, un pēc tam niķojās kā izlutināta jaunuve: karsa, slēdzās pats no sevis ārā, brīžiem atteicās lādēties. Kalna korē virs pārejas zeme balta; aizvakar šajā vietā īsbikses un t-krekls bija pašā laikā.
 |
| Khaldečalas upīte |
Līdz Adišičalas upītei (23,9km) diezgan stāvs kāpums lejup: 2,2km/–450m, sākumā pa rododendru laukiem, tad caur bērzu un pīlādžu mežiem. Tuvāk pakājei daudzviet pa taku plūst strautiņi, bet kājas slapjas jau sen, tāpēc laipot un izauties bridienam pāri Adišičalas upītei nav nekādas jēgas. Upē ūdens, šķiet, mazāk nekā aizvakar, un arī es tieku pāri bez sarežģījumiem.
Atlikuši nieka 5,8km/–200m pa ganību takām gar upīti līdz Adiši. Sajūtu pieskārienu rokai no aizmugures — paliels gaišs suns, kuram, šķiet, retrīveri attālos rados. Droši vien atnācis no Adiši ar tūristiem un tad gaidījis kādu ceļabiedru atceļam. Runājoties ceļš šķiet īsāks nekā turpceļā; kad esam ciemā, mūsu gaitas šķiras: suns uz savu māju, es — uz viesu namu Caucasione (29,7km). Nākamajā rītā dodos ceļabiedru meklēt nolūkā to nofočēt, bet no viņa ne miņas: droši vien atkal kopā ar kādiem tūristiem. Žēl.
 |
| Sniegs Čkhunderi pārejā |
Vakariņās burvīga sabiedrība: angļu pāris, divi jauni (patiesībā viņi visi tīrais bērnudārzs salīdzinājumā ar gustavu) vācieši un divi izraēļu dēli, visi ceļā uz Ušguli. Vakariņojam ilgāk par stundu, stāstīdami, kur kurais bijis. Kļūst vai zaļš no skaudības, kad angļi ieminas par Alpiem (jā, jā, tā tos patiesi sauc, lai gan ar "īstajiem" tiem nekāda sakara).
Šodien ilga diena iznākusi.
— atsauces uz punktiem Wikiloc maršrutā, uz kuru saite zemāk; kilometri norādīti no maršruta sākuma (Ušguli)
3D vizualizācija 🔼 (mapdirector.com)
Šodien 30km/1600m kāpuma. Normāli ļaudis šo gabalu sadala divās daļās & nakšņo Iprari (12,5km) vai Khaldē (15,3km).
Mestijas-Ušguli gājiens Jozefa () vietnē.
Nākamais texts: 11.oktobris, Adiši–Tetnuldi slēpošanas kūrorts 🇬🇪
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru