28.–30.novembris, uz Mestiju 🇬🇪

Pieticīga ceļinieka pusdienas

28.novembris. Turpceļa biļeti biju nopircis 28.septembrī — dažas dienas pirms iepriekšējā brauciena pie kartveļiem — par €13,59. Autobusa biļetei uz Viļņu dabūju bez maksas kā kompensāciju par mēra laiku sākumā atceltajiem braucieniem uz Pēterpili. Nākas celties nejēgā agri, jau autobuss pulksten septiņos. Četras stundas ceļā pavadu snaužot un adot.

VNO 🇱🇹 atrodas četrus kilometru gājienā no stacijas/autoostas, un parasti turp mēdzu doties kājām. Pa ceļam Lidl-ā nopērku paku kafijas (toreiz Lidl-u tēvijā vēl nebija, turklāt 🇱🇹 kafija nav aplikta ar akcīzi).

BUD 🇭🇺pieredzes sabiedēts (teju nācās maksāt par pārlieku lielu rokas bagāžu), tramīgi gaidu iekāpšanu. Lidostas darbinieces visai piekasīgi ķersta kartveļus, kuriem vairāk par vienu bagāžas vienumu, un liek maksāt; uzmetis mugursomu uz viena pleca, grozos kā vējrādītājs tā, lai mugursoma allaž slēpta darbinieču skatam. Izdodas.

W68045 VNO 🇱🇹  – KUT 🇬🇪 31⁄2 stundas, galā esam ap pusastoņiem; kartveļu robežsargi raiti ielaiž 🇬🇪, un ap astoņiem izeju no lidostas. Kā ierasts, klūp virsū taksisti, tomēr nolemju vispirms pamēģināt noķert kādu mikriņu, lai gan jau pavēls. Tiklīdz esmu izgājis šosejas malā, viens brauc, un pēc pusstundas esmu Kutaisi autoostā.

Esmu rezervējis gultiņu hostelī privātmāju rajonā aiz pilsētas galvenā laukuma. Pa ceļam kādā bodītē nopērku maconi brokastam. Hostelī atklājas, ka rīta steigā esmu paķēris nepareizu tālruņa kabeli (USB-C vietā microUSB). Saimniecei tāda nav; nekas, nakti kaut kā pārlaidīšu arī bez tā.

29.novembra rīts ataust ar spožu . Vispirms tieku pie kabeļa, tad paklīstu ieliņām nogāzē netālu no dzelzceļa stacijas: ir pa kādai interesantai cara laika ēkai, tomēr vairums — visai nolaistas. Aizeju uz Bagrati katedrāli: pie tās vārtiem allaž visai uzbāzīgi ubago vairākas večiņas (man šķiet, tās tuvējo māju iedzīvotājas, kuras tādējādi īsina laiku); nav gana, ja iemet monētu vienas bļodiņā, pārējās bāž savējās teju vai sejā. Katedrāle — nu, tā, bet skats no tās teritorijas uz Rioni otru krastu lielisks. Netālu no katedrāles cita baznīciņa — sv. Jura, daudz mazāka un daudz jaukāka. Tai līdzās daži apbedījumi (šķiet, popu) un nogāzē galīgos brikšņos efeju apauguši krusti un pieminekļi.

Tajā pašā krastā atrakciju parks, kurš decembrī, protams, nedarbojas, tomēr atvērts. Nopērku pastmarkas un tirgū — sieru, augļus, dārzeņus un zaļumus. Hosteļa virtuvē uzraksts, ka dabonams vīns. Nopērku pudeli sausa sarkana par ₾5 (maķenīt vairāk par €1.50). Balta saimniecei nav, turklāt līdz šīm vēl nav gadījies 🇬🇪 dabūt lielisku baltvīnu. Burvīgas nesteidzīgas pusdienas  pielietā hosteļa dārzā. Koki pilni citonu un mandarīnu — šobrīd ražas laiks. Man savējie no tirgus.

30.novembris. No KUT 🇬🇪 esmu lidojis diezgan daudz reižu: vēlā vakarā/naktī turp var nokļūt tikai ar taksometru; dienā — ar mikriņiem, kuri dodas uz Samtrediju, Poti, Zugdidi, Batumi... Ar laiku atklāju, ka vislabākais veids — vispirms ar pilsētas 8.mikriņu līdz galam (no Sarkanā tilta pilsētas centrā; starppilsētu mikriņi — no autoostas ~2km attālumā), turklāt tie braukā daudz biežāk; pēc tam beidzamos 8km ar stopiem. Ar kartona plāksnīti ar uzrakstu აეროპორტი ilgāk par pāris minūtēm ceļmalā nav nācies stāvēt. Pēc mana beidzamā 🇬🇪 apmeklējuma palaists īpašs lidostas autobuss: atiet no Tūrisma informācijas biroja (turpat pie Sarkanā tilta) reizi divās stundās, biļete ₾5 (tikai pie šoferīša ar bankas karti).

Starp KUT 🇬🇪 un UGMS 🇬🇪

Dodos uz KUT 🇬🇪 ar pilsētas mikriņu & stopiem un esmu galā ap vienpadsmitiem. Kad esmu pie termināļa ēkas, gaisā uziet kāds gaisa kuģītis. Kājas paliek aukstas: vai patiesi esmu sajaucis laiku un nokavējis. Izrādās, ne: īstais kuģītis (OK-TCA) gaida uz perona pie paša termināļa (uz viziera milzeņiem jāslāj gabaliņš pāri visam peronam). Mani piereģistrē (pirmo reizi lidojumā uz/no UGMS 🇬🇪 izsniedz iekāpšanas karti), atmīnē & iekrauj. Izrādās, esam trīs pakši 19 vietu kuģītī. Šodien stūrē divi džeki; ārā kāpdams pavaicāju, vai viņu kolēģe vēl lido. Jā, jā, lidojot, tikai viņai šodien brīvdiena. No kuģīša saskatu Čkhunderi pāreju (2722m) — augstāko vietu gājienā no Mestijas uz Ušguli; izskatās, ka  nav pārāk daudz. Pusstunda, un esam galā. Kad iepriekšējā reizē lidojumu atcēla, nācās pa zemi ceļot vairāk nekā sešas stundas.

Nākamais texts: 1.decembris, Mestija–Tetnuldi slēpošanas kūrorts 🇬🇪 (in construction)