1.decembris, Mestija–Tetnuldi slēpošanas kūrorts 🇬🇪

Ceļabiedrs 

Dodos ceļā ap pusdesmitiem: vispirms uz viesu namu, kurā grasos apmesties, kad būšu atpakaļ no Ušguli. Saimnieks mājās un atceras mani (esmu pie viņa apmeties divas vai trīs reizes un vēl pāris draugu uzsūtījis); sarunāju septiņas naktis par ₾280 (nepilnas €100; īpaša cena gustavam). Tad uz Spar pēc maconi  un tad prom no Mestijas pa tām pašām takām, pa kurām staigāju vakar. Kamēr  vēl aiz kalna, padrūmi, kaut gan debess bez neviena mākoņa. Gabaliņu paejos kopā ar kādu govi, kura nesteidzīgi dodas darīšanās pa pašu Mestijas centru. Pie beidzamajām mājām piesitas kāds suns: saku viņam, lai iet mājās, bet viņam acīmredzot prāts nesas uz pastaigām. Ir jau forši ar ceļabiedru, bet šodien Mestijā neatgriezīšos. Reiz ceļā no Mežhirjas uz Siņeviru () piesitās veseli pieci , un pēc pāris dienām redzēju viņus klīstam pa ciemu, kurš noteikti nebija viņu mājas.

Līdz 2,7km pa taku, tālāk pa ceļu uz Ieli pusi (gāju pa to oktobra sākumā). Parādās . Pie Heškili (5,2km/1850m) nogriežos uz Hacvali trases galastaciju. Ziemā tas vienīgais ceļš, pa kuru var nokļūt kalna virsotnē. Šajā augstumā  vēl nav. Zeme sasalusi, ceļs lēzeni iet kalnup. Pēc 2km (7,4km/2150m) izejam uz slēpošanas trases: kļūst stāvāks, turklāt  uzsnidzis uz kūlas, un tas iešanu nepadara vieglāku. Drīz vien klāt pacēlāja galastacija un kafejnīca (ciet — nav vēl sezona). Piestājam uz brīdi terasē un notiesājam trauciņu maconi. No šodienas 1500m kāpuma līdz kafejnīcai 1000m; atlikušie salasās tālākajā ceļā pa sīkumam vien.

Tālāk ceļš pa grēdas kori; vienīgi augstāko virsotni (Mentaši, 2473m; tur mobilo sakaru torņi) apejam tarversā pa labi iestaigātu taku. Grēdas korē, kuru kārtīgi apspīd , no  ne miņas. Ceļabiedrs sāk pagurt: vairākās vietās nākas apstāties un saukt viņu.

Pie 7,4km sākas ~300m lejupceļs pa lopu takām mežā. Ir jau pēcpusdiena,  mālaino zemi atkausējusi: lejā zābaciņi pamatīgiem zemes pikučiem apauguši. Vēl kilometrs, un klāt Ungviri pāreja, kur ceļš no Mestijas uz Adiši un Ušguli. Ceļabiedru nemana; ātri šķērsoju šoseju, iegriežos ceļa uz Tetnuldi slēpošanas kurortu un ceru, ka draugs manas pēdas uz asfalta nespēs saost. Laiku pa laikam metu skatu atpakaļ — neviens neseko. Beidzamajos 4km pa kārtīgu grantētu ceļu kāpums 350m, un esmu galā.

14km 

Izrādās, ka Teo & Meraba viesnīciņā iemitinājušies strādnieki, kuri remontē remontē restorānu pie pacēlāja apakšējās stacijas. Kad ierodos, viņi vēl pie darba. Teo sarūpē vakariņas un teic, ka, iespējams, nākšoties nakšņot kafejnīcā.

Kamēr mazgājos un vakariņoju, vīri pārradušies un aicina mani vakariņās kopā ar viņiem. Kāds ducis dažāda vecuma vīriņu, krievu val. runā puse no viņiem. Cienā ar tēju, vīnu un čaču un taujā par . Viens pie mums bijis. Izrādās, viņu mazāk nekā vietu viesnīciņā, un galu galā tieku ne tikai pie gultiņas, bet pat pie istabiņas vienam pašam.

Ceļabiedrs bija laimīgi atradis mājas un pēc divām nedēļām laipni pavadīja mani no Mestijas centra uz lidostiņu (skat. foto 14.decembra ierakstā — under construction). Viņam bija iznākuši kādi 30km.

 — atsauces uz punktiem Wikiloc maršrutā, uz kuru saite zemāk; kilometri norādīti no maršruta sākuma (Mestijas)

Skats no Hacvali trases augšgala/kafejnīcas (pievērsiet uzmanību ceļabiedram !).

3D vizualizācija 🔼 (mapdirector.com)

Šodien 22km/1500m

Mestijas-Ušguli gājiens Jozefa () vietnē.

Nākamais texts: 2.decembris, Tetnuldi slēpošanas kurorts–Adiši 🇬🇪