3. decembris, Adiši–Ušguli 🇬🇪

Vakar staigāju ~šo, tikai pretējā virzienā (Adiši–Ušguli): 8h, 10am–6pm, beigas (~9km) nevis pa taku nogāzē, bet ceļu. Trešdien no gaisa kuģīša (L410) redzēju Čhunderi pāreju (2722m, iecerētā gājiena augstāko (& sniegotāko) vietu): nešķita, ka ❄ tur pārāk daudz. Tomēr biju gatavs, ka nāksies atgriezties Adiši & nakšņot vēlreiz tur.

Vakar no rīta Tarzāns, viesu nama saimnieks Adiši, pastāsta, ka kāds pa iecerēto taku pēc pirmā sniega esot gājis. Bingo! Tātad iespēja, ka atgriezīšos,— niecīga. Nino, saimniece, uz atvadām iebāž man kabatā pāri svanu ābolu (ვაშლი [vašli]), 1800m augstumā augušu.

Pirmie 6km pa līdzenu taku gar ადიშისჭალა (Adišičala) upīti, kura tek no ledāja. Daudz knapāka, nekā oktobrī: ūdens daudzums atkarīgs no gaisa temperatūras & ☀ starojuma. Uz takas zem plānās sniega kārtiņas dažviet ledus; veicu kādus trīs vai četrus pusotra apgrieziena salhofus & vienu ritbergeru; manuprāt, tīri jēdzīgi, jo allaž piezemējos uz kājām. Vietā, kur oktobrī brizdams samērcēju pat īsbikšu galus, tagad varētu pat nenoautiem apaviem tikt upītei pāri; zābaciņus tomēr noauju, jo akmeņi straumē apledojuši & negribas iežauties visā garumā. Ūdens maķenīt pāri potītēm. Tālāk ~3km/450m kalnup. Kāds (ļaužs) patiesi pa taku gājis pirms beidzamā ❄ (~3cm), bet pēc tam — kaut kas suņveidīgs. Ja nu kas, man sarkana cepurīte ⛑ somā. Aši tieku līdz 2650m augstumam, kur beidzas mežiņš. Lai arī debess pilnībā apmākusies & sijā smalks sniedziņš, sniegs uz takas žilbinošā baltmē & nevar saprast, kur iepriekšējais gājējs licis pēdu. Ja netrāpu, sniegā līdz 2/3 ceļgala augstuma. Tomēr pārejas tuvums dzen uz priekšu, un drīz vien arī stabiņš ar augstuma atzīmi 2722m klāt.

Lejupceļs pa dienvidu nogāzi, kurā ❄ vien pāris centimetru. Slīdamībai ar to gana, un jaunie Aldi zābaciņi maķenīt spolē, tomēr ~500m lejup pieveicu bez salhofiem & ritbergeriem. Grēdas šajā pusē vējš stiprāks, tāpēc uzvelku vēl vienu jaciņu — ar kapuci. Ceļa atlikusī daļa — gulbīti, gulbīti, kustini kājiņas: 19km pa palīdzenu taku līdz Haldei (ciemam, kurā ļaudis tikai vasarā), tad pa lauku ceļu caur Iprali (ciems, kurā dažas mājas ar mītniekiem arī ziemā) līdz Davberi un tad pa pusbūvētu šoseju (būvē patiesi pamatīgi — no betona, kā kalnos pienākas). Ticis uz ceļa, @ booking.com pasūtinu naktsmājas. Pusceļā piestāj pretimbraucošs mikriņš, un šoferītis, uzzinājis, no kurienes esmu atnācis, vaicā, vai saviem spēkiem tikšu līdz galam. Pateicos & atsaku, ka 5km līdz tumsiņai var arī atpakaļgaitā paspēt.

Ap sešiem, kad krēslo, nonāku viesu namā. Drīzāk esmu nosalis, nevis noguris. Istaba tīri jēdzīga, tikai vēsa gan; elektriskais sildītājs ne pārāk jaudīgs, turklāt istabā labu laiku neviens nav mitis. Sasildos dušā (karsta, bet ne pārāk spēcīga), izdzeru kādu litru ūdeni, atceros, kas troļļa mājā raxtīts uz sijas (ēst būs tikai rīt) un, uzvilcis džīnas un svīteri, palienu zem segas. Var iztikt. Sildītāja ventilators maķenīt trokšņo, bet manu miegu traucēt tas nespēj. Nepaužu pat pienācīgu sajūsmu par Antras atsūtītajiem lidojošo lapsu foto — jo tad būtu roķeles no tīkamā zemsegas siltuma jābāž ārā.

Nākamais texts: 4.decembris, Ušguli  🇬🇪 (in construction)

14.oktobris, Mestija–Tbilisi 🇬🇪

Karalienes Tamāras statuja
Mestijas centrālajā laukumā

Jādodas prom no Mestijas. Pagalam negribas. Turklāt neziņa, vai gaisa kuģītis  (OK-TCA) maz atlidos. Apmācies, tomēr tuvējo kalnu virsotnes nav mākoņos — varbūt tomēr lidos. Īsziņas, ka nelidos, nav bijis.

Nopircis no Nadjas, viesu nama saimnieces, mammas puskilogramu svanu sāls, pusdesmitos dodos prom. Lidojums pēc divām stundām. Izmetu loku pa Mestijas centru, iemetu pastkastē vakar steigā rakstītās pastkartes un dodos uz lidostiņu (2,8km no centra).

Mestijas lidosta uzbūvēta 2010.gadā (Miheila Saakašvili nopelns) pēc vācu arhitekta Jirgena Hermana Majera projekta. Nieka 250m² plaša, tomēr pilnīgi noteikti pasaules klases arhitektūra. Meklēdams info par lidostu, uzgāju, ka kartveļu arhitektu birojs LSG Solutions projektējis jaunu termināļa ēku. Skaista, bet, manuprāt, pilnīgi nevajadzīga: max diviem lidojumiem dienā un 10217 pakšiem gadā jeb vidēji 28 pakšiem dienā (2023) ar esošo ir pilnīgi pietiekami.

UGMS 🇬🇪 ēka

Kad eju gar lidostas žogu, atskan dūkoņa, un pēc brīža gaisa kuģītis klāt. yessss — lidošu! Līdz izlidošanai vēl stunda. Reģistrācija = pakša vārdam sarakstā pieliek ķeksīti; pēcāk pēc tā paša saraksta pieņem nododamo bagāžu un atmīnē pašus pakšus.

Izlidojam 11.37am, septiņas minūtes pēc sarakstā minētā laika. Pacelšanās laikā redzu vietas, kur vakar staigāju (zemāk video), pēc tam ielidojam tādā kā miglā, un sniegotas kalnu virsotnes lejā tikai nojaušamas. Sniega līnija gan kā ar lineālu vilkta 2700m augstumā (par to pārliecinājos iepriekšējās dienās; no gaisa kuģīša augstums, protams, nav nolasāms).

OK-TCA

Pēc 50min esam Natakhtari, lidlauciņā ~30km no Tbilisi centra. Biļetes cenā (₾90≈€30) iekļauts arī brauciens līdz Tbilisi centram. Kad izejam ārā no lidostiņas ēciņas, pazīstamais tumšzilais Ford mikriņš ar Mestijā nodotajām somām bagāžas nodalījumā jau gaida pie izejas.

Esmu rezervējis gultiņu hostelī netālu no Rustaveli metro stacijas, kurp mikriņš mūs atvedis. Nometu mugursomu un metos pilsētā. Uzkāpju Mtatsmindas kalnā (~300m augstāk nekā Brīvības laukums) — tur atrakciju parks (esmu bijis); mans mērķis — bruģēta meža taka līdz Kartveļu Mātei, 20m augstai alumīnija statujai vienā no pilsētas pakalniem.

Hostelis pagalam nejēdzīgs: īsts krievu midzenis (lielākā daļa viesu — 2022.gadā atbēgušie krievi, īpašniece arī no viņiem), telpas — vairāki dzīvokļi bez pienācīga remonta un ērtībām, @booking.com foto neatbilst patiesībai, "viesi" sarakstījuši lēveni cildinošu atsauksmju angļu valodā, tāpēc arī izvēlējos šo vietu. Nekas, man tikai vienas nakts melnums šeit jāpārlaiž. Vismaz blakšu nebija. Vēlāk uzrakstīju pagaru atsauksmi, novērtēju kā 1/10 un vēl pievienoju pāris patiesu foto. Pirmo reizi gadījās šitā iekrist.

 Pacelšanās 

Gājiens 6km/500m(?) kāpuma: maršruts ieskatam — gāju pretējā virzienā un no metro stacijas kalnā maķenīt pa citu ceļu.

Nākamais texts: 15.oktobris, Tbilisi 🇬🇪, uz Dancigu 🇵🇱

13.oktobris, uz Koruldi ezeriem 🇬🇪

Mīla uz diviem āboliem jeb pusdienas

Pašā Mestijā nav pārāk daudz iespēju pastaigām: vai nu dienvidu nogāzē/Zuruldi grēdā (no kurienes atnācu vakar), vai ziemeļu nogāzē uz Mestijas krustu un Koruldi ezeriem, vai arī ziemeļaustrumu virzienā garām lidostai, bet tur pirmie kilometri pa pilsētiņas nomalēm gar pamestām jaunbūvēm, turklāt jāatgriežas pa to pašu ceļu.

Izvēlos ziemeļu nogāzi uz Koruldi ezeriem. Pie ezeriem esmu bijis, šķiet, divreiz: pērn novembrī kopā ar suni, kurš izskatījās pēc lapsas, un šogad februārī, bet tajā apkārtnē vēl vairākas reizes. Gultā atkal tik labi, ka dodos ceļā tikai pusdienlaikā. Apmācies un ne pārāk silts. Nadjas viesu nams 75m augstāk nekā Mestijas centrs un uz ezeru pusi, tāpēc kāpšanas šodien būs maķenīt mazāk.

Sirrelisms pie Koruldi ezeriem

Gājiena interesantākā daļa — pirmie 2,4km/730m pa meža takām diezgan stāvā nogāzē. Augstāk sākas daudz lēzenāka daļa bez kokiem, un gājiens pa dubļainiem zemes ceļiem, pa kuriem apvidnieki vadā tos, kuri paši negrib/nevar kāpt. 2,6km/2250m — kafejnīca ar terasi, kurā labi sauļoties (ja ir ). Aiz 4,5km/2425m kāpums kļūst stāvāks, toties pa taku, nevis pa dubļaino ceļu. un arī skati skaidrā laikā kļūst aizvien labāki. Šodien pat Ušba ()4710/4697m, augstākā virsotne Mestijas apkārtnē) nav redzama.

Apmēram 2700m augstumā sākas sniegs, un turpat jau ezeri (

Mestija

6,5km/2740m). Patiesībā — divas palielas un vairākas mazākas peļķes; vislabāk izskatās biezā sniegā. Maķenīt sirreāla paskata dēļu būdas karkass bez jumta un ar 11⁄2 sienu. Un zibensnovedējs, jo vasarā ceļotāji te mēdz nakšņot.

Diezgan spēcīgs vējš, salst stilbi un nākas uzvilkt bandanu. Griežos atpakaļ pa to pašu ceļu. Maķenīt zemāk par kafejnīcu (10,4km/2170m) — Mestijas krusts (nekā īpaša — milzīgs metāla krusts) un skatu tornītis, no kura lielisks skats uz Mestiju. Sākas mežs; lejupdodos  pa citu taku, kas tikpat jauka kā tā, pa kuru kāpu augšup. Tas viss: piecas stundas un kilometrs kāpuma (patiesībā maķenīt vairāk), bez kura diena velti nodzīvota.

 — atsauces uz punktiem Wikiloc maršrutā, uz kuru saite zemāk; kilometri norādīti no maršruta sākuma (Nadjas viesu nama)
 

3D vizualizācija 🔼 (mapdirector.com)

Šodien 13km/1300m kāpuma; piecas stundas.

Gājiens uz Koruldi ezeriem Jozefa () vietnē.

Nākamais texts: 14.oktobris, Mestija–Tbilisi 🇬🇪

12.oktobris, Tetnuldi slēpošanas kūrorts–Mestija 🇬🇪

Brokasts ar skatu uz Ušbu
(kalns ar divām virsotnēm virs)

Kad pieceļos, Teo ar puišeļiem jau prom uz skolu. Vēl viena saulaina diena, kad atkal varēs īsbiksēs un t-kreklā (oktobra vidus!). Brokastīs pašgatavoti tomātu salāti, kafija, glāze vīna (no Meraba), tikko no krāsns nācis plācenis. Un skats uz Ušbu.

Ierodas jauns  pāris no Žabeši un pasūtina Merabam kafiju; notērgājam labu pusstundu. Pēc tam paspēlējos ar kaķu bērnu un ceļā dodos tikai ap pusdienlaiku.

Sākums pagalam neinteresants: pa 4km/–350m grantētu ceļu līdz Mestijas–Ušguli šosejai (4,2km, Unghviri pāreja) un gabaliņš pa tādu pašu ceļu uz Cvirmi ciema pusi (gāju šeit pirms sešām dienām), tad kļūst interesantāk: pa meža taku kalnup uz Zuruldi grēdas kori. Ganībās visai tuvu korei nonācis, nolemju aiztaupīt beidzamo 50m kāpumu un apiet virsotni traversā. Bet kā tas noapaļotās reljefa formās gadās, krietni novirzos no iecerētā virziena: nākas vilkt tālruni no kabatas un stūrēt uz taku. Tā beidzamā reize, kad izmantoju navigāciju: tālākais ceļš pa grēdas kori līdz Zuruldi slēpošanas trases augšgalam un tad pa ļoti zināmu taku (esmu pa to gājis kādu desmitu reižu) lejup uz Mestiju.

Taka labi iemīta, vienīgi maķenīt pirms Mentaši virsotnes (11km, 2472m — šodienas gājiena augstākais punkts)  iemaldos rodeodendru audzē, un nākas kādus 50m palauzties. Mentaši virsotnē mobilo sakaru tornis, un no slēpošanas trases turp ved zemes ceļš. Maķenīt augšup, maķenīt lejup,  spīd, lieliski skati — viena izprieca, un drīz vien klāt Zuruldi slēpošanas trases augšgals (14km, 2340m). Nolemju paslīpēt iedegumu, bet tad apvidniekā ierodas četri kartveļu zēni ar kanniņu vīna un prīmusu. Divas stundas pavadām ar karstvīnu un small talk.

N43,02494°, E42,81550°,
1983m v.j.l.

Sešos paliek vēss, tāpēc pošamies prom. Kartveļi piedāvā vietu apvidniekā, bet es atsaku. Atlikušie 6,2km/–940m teciņus, un beidzamajā puskilometrā mežā nākas ieslēgt tālruņa lukturīti. Metijas gelvenajā laukumā (20,2km/1400m) pie kafejnīcas sastopu tos pašus kartveļus: tikko ieradušies,  acis viņiem kantainas un pilnīga neizpratne, kā kājām var tikt lejā no kalna tikpat ātri kā apvidniekā (taisnības labad jāsaka, ka viņiem bija ~3km pa patiesi draņķīgu ceļu līdz Heškili). Izrādās, ka var. Iedzeram kafiju un atvadāmies pa otram lāgam. Kurp viņi, nezinu; gustavs caur Spar, dārzeņu veikalu un maiznīcu uz Nadjas viesu namu.

Ja ļoti gribas, no Mestijas līdz Ušguli var aizstaigāt divās dienās (nakšņojot Adiši), bet tad jāpiepūš vaigi. Trijās — īpaši nepiepūloties. Visos ciemos naktsmītnes plašā izvēlē un visdažādākajās cenās. Takas jēdzīgi marķētas, un gabalu pa gabaliņam ceļa rādītāji ar GPS koordinātēm, augstumu un attālumu/ļoti dāsni lēstu iešanas laiku līdz galamērķim.

 — atsauces uz punktiem Wikiloc maršrutā, uz kuru saite zemāk; kilometri norādīti no maršruta sākuma (Ušguli)

Šodien 21km/800m kāpuma.

Mestijas-Ušguli gājiens Jozefa () vietnē.

Nākamais texts: 13.oktobris, uz Koruldi ezeriem 🇬🇪

11.oktobris, Adiši–Tetnuldi slēpošanas kūrorts 🇬🇪

 

Viesnīciņas  bērns

Šodien plānā pilnīgs piece of cake: līdz viesnīciņai Tetnuldi slēpošanas kurortā, kur biju pirms četrām dienām,— nieka 7,5km/400m. Beidzot (atkal) !

Kājas uz terases reliņiem uzslējis, nesteidzīgi padzeru kafiju , izmetu līkumu pa ciemu vakardienas  ceļabiedra meklējumos (neatrodu :"( ), pazīstamajā veikaliņā nopērku kilogramu  divu dienu gājienam līdz Mestijai un ap vienpadsmitiem dodos ceļā.

Taka vietām pa mežu, vietām pa ganībām, ceļā divi strauti, kuriem var tikt pāri pa akmeņiem. Parādās pirmie pretimnācēji (agri putniņi, sākuši Zabeši ne vēlāk kā astoņos), visu tautību bērni: atceros, ka bija 2m garš  džeks kopā ar 150cm garu  meiču (vai arī viņš bija no , viņa — no ?), kaut kādi ... Niekojos ar mežrožu paaugļiem, lai arī nekāda izsalkuma tik agrā stundā; kā lai neniekojas, ja takas malās paaugļu pilni krūmi?

Kādus simt metru no slēpošanas nogāzes (5,8km) — mazītiņa dēļu būdiņa (slēgta) ar uzrakstu CAFE, divi savāzti saulessargi un vairāki galdiņi un krēsli. Klaja lauka vidū. Vasarā te noteikti kārtīgs burziņš. Pie viena galdiņa divi izraēļu tautas dēli grauž riekstiņus; piedāvā arī man, tomēr atsaku un parādu pilnu riekšu mežrožu. Šie neticīgi vaicā, vai to varot ēst; atsaku, ka vakar visu dienu esmu ēdis un šodien vēl diezgan dzīvs. Nedomāju, ka viņi vēlāk nomēģināja; ticamāk, ka nodomāja, ka gustavs ir neģēlīgs HAMAS aģents.

Takmalas kafejnīca
(& divi izraēļu tautas dēli)

Nezinu, kā Tetnuldi kūrorts izskatās ziemā: vasarā tur grunts ceļš, kas zigzagā iet augšup pa nogāzi un savieno četras pacēlāju galastacijas. Vairākus ceļa līkumos tīkli centrbēdzes spēka pievārēto uztveršanai un žogi pie lavīnbīstamām vietām. Viesnīciņa (7,4km) 1,5km/–200m lejup pa ceļu; pie tās socializācijas izslāpis pelēkbalts kaķu bērns, bet visas durvis ciet — gan viesnīciņas, gan kafejnīcas. Paejos kādu simtu metru līdz citai kafejnīcai, kurā pirms četrām dienām dzēru kafiju, un vaicāju, vai viņiem kas zināms par kaimiņu gaitām. Droši vien esot nobraukuši lejā uz ciemu, pēcpusdienā noteikti būšot atpakaļ. Atgriežos un palūkoju puspagraba durvis namiņa sānos, no kurām todien parādījās saimnieks: tām vispār nav slēdzenes, durvis aizdarītas ar prāvu stenderē iedzītu naglu. Aiz durvīm — saimnieku miteklis: virtuve ar dzīvojamu galu dziļumā. Uzvelku garas bikses un divas jaciņās (augstāk nogāzē redzēju ), atstāju mugursomu virtuvē un dodos kalnup.

Tetnuldi kurortā trīs pacēlāji viens otram galā galvenajā nogāzē un vēl divi uz sāniem (neesmu pārliecināts, ka tie darbojas), un attiecīgi četras galastacijas: 7,6km/2260m, 11,4km/2690m, 13,9km/3030m un 14,9km/3150m.

13,9km/3030m

Par pašu gājienu nav ko daudz stāstīt: četras stundas, 7,5km/900m augšup un tikpat lejup, turklāt esmu jau tur gājis. Aiz otrās stacijas ~2700m augstumā parādās sniegs, pašā augšā — tur, kur pirms četrām dienām slaistījos īsbiksēs un vienā t-kreklā,— tā ~10cm. Kāds auto centies tikt līdz pašai augšai, tomēr nieka simt metru pietrūcis. Temperatūra — kādus pāris grādus zem nulles (sniegs sauss), bet vēja dēļ jāuzvelk otra jaciņa un pat bandana jāmauc galvā.

Tieku lejā, kad  grasās rietēt. Pie viesnīciņas maziņš mikriņš — saimnieki (Teo, Merabs un viņu trīs puišeļi) pārradušies. Man ierāda mīlīgu otrā stāva istabiņu ar divguļamu gultu un elpu aizraujošu skatu, tomēr no vannasistabas, kurā logs krietni lielāks, skats vēl aizraujošāks. Tā dēļ pirmajā reizē nekāda mazgāšanās neiznāk. ;)

Vientuļa dzeltena krēsla portrets

Drīz vien Teo aicina vakariņās: bieza un asa sakņu zupa, biezpiena klimpas, siers, tikko no krāsns nācis plācenis un glāze vīna. Viss garšo lieliski. Un naktsmītne kopā ar vakariņām  ₾80 (€25, pirms trim gadiem iznāca maķenīt vairāk). Ja kādam vajag, man saglabāts Teo tālruņa numurs. Silti iesaku!

Merabs istabā nolicis milzīgu elektrisku radiatoru: drānas un zābaciņi itin drīz sausi, bet radiatoram nav regulēšanas pogas, tāpēc naktī nākas celties un slēgt to ārā.

 — atsauces uz punktiem Wikiloc maršrutā, uz kuru saite zemāk; kilometri norādīti no maršruta sākuma (Adiši)

3D vizualizācija 🔼 (mapdirector.com)

Šodien 23km/1300m kāpuma.

Mestijas-Ušguli gājiens Jozefa () vietnē.

Nākamais texts: 12.oktobris, Tetnuldi slēpošanas kūrorts–Mestija 🇬🇪