Rāda ziņas ar etiķeti krakova. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti krakova. Rādīt visas ziņas

2022. gada 22. okt.

21.&22.oktobris, Krakova 🇵🇱, mājup caur Budapeštu 🇭🇺

Herr Liszt @BUD 🇭🇺
21.oktobris. Visa diena Krakovā; lidojums pašā vakarā (8.55pm). Esot ļaudis, kuriem tīk Prāga, un esot tādi, kuriem Budapešta (gustavs starp tiem), bet neesot neviena, kuram patiktu abas. Krakova tiem, kuriem tīk Prāga. (Saprotiet pareizi: pilsēta itin jauka, gustava gaume pie vainas...) Esmu še bijis diezgan daudz reižu, tāpēc vienkārši klīstu pa pilsētu.
Gluži līdzās vecpilsētai iespaidīgs Grunvaldes kaujas (1420) piemineklis. Reti kuram šis nosaukums ko izteiks, toties vietas nosaukumu leišu valodā — Žalgiris — būs dzirdējuši visi. Kaujā, kura norisinājās mūsdienu Polijas ziemeļaustrumos, apvienotie leišu un poļu spēki sasita lupatās Vācu/Teitoņu ordeņa karaspēku. Vecpilsētas otrā pusē, Vislas karstā, atrodas Vavela pils, 🇵🇱 karaļu rezidence. 12.–17.gadsimtā. Pils muzejos un katedrālē esmu bijis; šoreiz izstaigāju tikai pagalmu.
Krakova (fragments)
Promenādē Vislas krastā pie pils — Zvaigžņu aleja (noskatīta no Slavas alejas Holivudā), kurā slavenu muzikantu un kino ļaužu plaukstu nospiedumi, tostarp Folkera Šlēndorfa (1939), Skārda bungu režisora.  Aizeju līdz operai gabaliņu no centra — garlaicīga stikla un metāla ēka (2008); ir redzētas daudz aizraujošākas mūsdienu operu ēkas. Ieeju vairākās baznīcās. Galu galā laiks nosists, lai gan, taisnību sakot, gribētos būt mājās.  Beidzot 9pm FR1289 KRK 🇵🇱 – BUD 🇭🇺 — lidojums pagalam īss, kādās 40min pāri 🇸🇰.
21.oktobris. Budapeštā pārnakšņoju jaukā hostelī, kurā esmu bijis jau iepriekš. No rīta pieceļos tā, lai būtu pie Decatlon durvīm atvēršanas brīdī: viņi atsūtījuši e-pastu par pamatīgām atlaidēm. Iecerēto kalnu zābāciņu  vietā (izpirkti) nopērku krosenes, Izmetu loku caur centru: Lista pieminekli, Parlamenta ēku... un dodos uz BUD 🇭🇺
W62405 BUD 🇭🇺 – GOT 🇸🇪. Pirms pāris gadiem BUD 🇭🇺 uzcelts jauns terminālis lēto lidsabiedrību lidojumiem: iekāpšanas kartes pārbauda nevis pie izejas uz gaisa kuģi, bet pie ieejas lielos aizgaldos. Kad iepriekšējais pūlis no gaisa kuģa izkāpis, atver aizgalda ārdurvis un viss iekāpjošais pūlis vienā mirklī pie trapiem. BUD 
Volker Schlöndorff
🇭🇺, kā zināms, ir viziera mājvieta, un šoreiz pie aizgalda ieejas dežūrē kāds viziera čiekurs un kontrolē, kā lidostas darbinieces pārbauda rokas bagāžas izmērus. Parasti viņas uzmet aci tikai koferiem ar ritenīšiem, 
un augstāk par metru virs zemes (uz mugursomām) viņu skats nepaceļas, bet bet šoreiz liek bāzt mērrāmī itin visas somas. Mana mugursoma, protams, nelien. Čiekurs teic, ka būšot jāmaksā. Atsaku, ka iešu pārkrāmēt. Paeju gabaliņu tālāk, aptinu guļammaisu ap vidukli zem jakas, jaunās krosenes sabāžu aiz jostas (labi, ka nebija zābaciņu). Soma kļuvusi acīmredzami mazāka, bet izmaiņas manā stāvā, manuprāt, nav pārāk ievērojamas. Kad atgriežos pie aizgalda ieejas, čiekurs prom. Stūķēju somu rāmī — īsti nelien, bet dāmas met ar roku un teic, lai ejot iekšā.
Budapešta (fragments)

GOT 🇸🇪 mani tracina: esmu tur divreiz bijis (dažas stundas ceļā no BCN 🇪🇦/BUD 🇭🇺 uz RI🇱🇻), un tad sviedru robežsargi pārbaudīja dokumentus arī no Šengenas zonas atlidojušajiem. Ar kādām tiesībām!? 🤬 Vienā no reizēm pamanīju, ka pievakarē robežsargi aizvācas un vēlāk atlidojušos tranzītzonā laiž bez jebkādām pārbaudēm. Šodien nepārbauda – droši vien tāpēc, ka sestdiena. Labas robežpārbaudes: darbdienās no deviņiem līdz pieciem Starp lidojumiem piecas stundas, bet €12+€8 vērtu biļešu dēļ vērts paciest.  Beidzot FR3268 GOT 🇸🇪  RI🇱🇻, vienpadsmitos esmu RI🇱🇻, 22.autobuss vēl kursē un trolejbusi uz depo Ganību dambī arī. Divdesmit dienu esmu pa pasauli mētājies. Home sweet home.

2022. gada 20. okt.

19.&20.oktobris, Tbilisi 🇬🇪, uz Krakovu 🇵🇱

Brokasts
19.oktobris. Kad sākuši braukāt autobusi, labi izgulējies, dodos uz viesu namu. Tas burvīgā rajonā (Kveda Čugureti) Kūras labējā krastā, kur iepriekš neesmu bijis. Pastulbi iznāk: esmu atlidojis pārlaist Tbilisi vienu nakti. Pabrokastoju ar maconi & kafiju un metos pilsētā. Turpat netālu Dezertieru tirgus (jā, jā, tieši tā — Dezerter Bazaar). Nosaukumam esot sakars ar krievu–kartveļu karu (1918–1921): dezertieri pašreizējā tirgus vietā esot pametuši ieročus un ekipējumu. Tirgus aizņem veselu kvartālu un visai atgādina mūsu Centrāltirgus āra daļu pirms rekonstrukcijas sākuma: būdu labirints un tirdzniecība no auto, zemē noliktām kastēm, maisiem... Plašu plašā augļu, dārzeņu, riekstu utt. izvēle. Ir arī delikateses, piemēram, marinētas ķiploku galviņas. Tirgu esot grasījušies slēgt jau pērn (2024.gadā), tomēr plāni esot atlikti līdz nākamajam gadam (vēlēšanas!). Aija pasūtinājusi kartveļu garšvielas — kaut kādas(!) kartveļu garšvielas. Tās sievietes mani reiz kapā iedzīs: kā es varu zināt, ja manā virtuvē no garšvielām sāls, pipari un Anniņas
Dezertieri
ražojumi. Un vēl izejvielas karstvīnam. Nopērku pa kausiņam no kāda duča toveru un metu mieru. Lai brauc pati, ja nav labi! Svanu sāls šeit ~piecreiz lētāks nekā no Nadjas māmuļas Mestijā — vai tik nebūs malta Vegeta. ;)
Netālu no viesu nama Ilias dārzs — kičīga vieta, kas atgādina Tallinas ielas kvartālu, tikai ar īstu dārzu. Jauka vietiņa.
Viesu nams arī foršs: kādreiz bijis liels dzīvoklis cara  laika namā ļoti augstiem griestiem, tad iebūvēts mezanīnstāvs. Visa priekšējā siena — milzīgs logs, tāpēc koplietošanas telpās gaismas pārpārēm. Sānos terase ar zviļņiem un spuldzīšu virtenēm. Īpašnieki nolīguši par uzraudzītāju atbēgušu krieviņu; vakarā viņš sasaucis citus krieviņus, un viņi terasē dzer. Ne pārāk skaļi, bet lamuvārdi katra vārda galā gan mani tracina. 🤬Kopš tā laika kartveļu valdība aizvien vairāk un vairāk krievzemes pavadā, tāpēc skaidrs, ka šauro tur būs aizvien vairāk un vairāk.
The lasts of Tbilisi 🇬🇪
20.oktobris. Atpakaļ uz  🇵🇱W61282 TBS 🇬🇪 – KTW 🇵🇱. Nesteidzīgi izdzeru kafiju terasē un kājām dodos uz Brīvības laukumu. Spoža ☀️. Pusstunda ar 337.autobusu līdz lidostai. Kādas 3½ stundas, un esmu KTW 🇵🇱. Lidosta krietnu gabalu no pilsētas centra (45min); tūliņ nāk autobuss. Ceļā nopērku biļeti uz Krakovu ar aprēķinu, lai Katovices apskatei iznāktu divas stundas. Pilnīgi pietiekami: pilsēta pamatīgi cietusi Otrā pasaules kara laikā, un skatāma tur pavisam maz. Atmiņā palicis milzīgs klasicisma stila dievnams (atgādina VEF Kultūras pili) un dažas funkcionālisma ēkas. Stunda, un esmu Krakovā.