Šī ceļojuma foto: https://t.me/POR_islands (Telegram)
Nevaicājiet man, kāpēc TAP un SATA lidojumi no Portu vai Lisabonas līdz kādai no lielajām salām ap 80 eiru, bet ja tiem pievienu vienu vai divus lidojumus starp salām, tad cena vairākkārt samazinās, nevis pieaug. Šodien lidojami 2239km, un tas maksā 28,47 eiras (Rīga—Cēsis par tādu tarifu maksātu 1,27 eiras).
Pirmais posms TP1827 LIS 🇵🇹 — TER 🇵🇹 ar galīgi jaunu TAP A321neo (ražots pērn decembrī). Gaisa kuģis patukšs (ar raini tomēr ievērojami lētāk), un visi jau ielāgojuši, ka vieta pie avārijas izejas pienākas man. Maķenīt ilgāk par divarpus stundām, un speru pirmo soli Azoru salās. Līst.
Laješas lidosta (TER 🇵🇹) Terseiras salā sadzīvo pasažieru un kara aviācija un tur garākais skrejceļš salās. Terminālis gan kā bijuša rajona centra autoosta Latvijā, turklāt ar naftalīna piesmaku: šitāds bārs un veikaliņš drīzāk stacijas tunelī varētu atrasties, ne lidostā. Iedzeru kafiju & ieēdu mikroviļņu krāsnī uzsildītu picu, jo jau no rīta Lisabonā pienākusi ziņa, ka nākamais lidojums stundu kavēsies.
Visi šodienas lidojumi vienā rezervācijā, tāpēc SATAi mani jānogādā galā (CVU 🇵🇹) šā vai tā, tikai mans lidojums uz Korvu šodien vienīgais; ja to nokavēju, visi plāni deg zilās liesmās, jo rīt man lidojums prom no turienes. Pirms mana aizkavētā lidojuma uz Pontadelgadu (PDL 🇵🇹) divi citi; kad krauj pakšus otrajā, eju vaicāt, vai mani nevar pārlikt uz to. Dāma, kas laiž gaisa kuģī, mierina un teic, ka bez manis noteikti neaizlidošot.
SP451 TER 🇵🇹 — PDL 🇵🇹 ar Bombardier Dash8 400 (akurāt tāda pati fliegende Mülltonne/lidojoša gružkastīte 🗑, ar kādām lidina boļķiks). Paceļamies pusotru stundu pēc paredzētā laika: tā kā vajadzētu paspēt uz nākamo lidojumu. (Pēc SATAs noteikumiem reģistrācija beidzas 20min pirms paredzētā izlidošanas laika, bet patiesībā galvenais ir paspēt iebāzt kāju gaisa kuģa durvīs, pirms tās aizcirtušās).
Nosēžamies, un bez steigas paspēju izstaigāt PDL veikaliņus un iedzert kafiju, pirms paziņo par iekāpšanu nākamajam lidojumam. PDL lidosta (tā galvenā salu lidosta, no kurienes lido arī uz Toronto, Bostonu un pat Praiu Zaļā Raga salās) daudz mājīgāka - patiesībā TER lidosta ar atrāvienu visbriesmīgākā salās).
Nevaicājiet man, kāpēc TAP un SATA lidojumi no Portu vai Lisabonas līdz kādai no lielajām salām ap 80 eiru, bet ja tiem pievienu vienu vai divus lidojumus starp salām, tad cena vairākkārt samazinās, nevis pieaug. Šodien lidojami 2239km, un tas maksā 28,47 eiras (Rīga—Cēsis par tādu tarifu maksātu 1,27 eiras).
Pirmais posms TP1827 LIS 🇵🇹 — TER 🇵🇹 ar galīgi jaunu TAP A321neo (ražots pērn decembrī). Gaisa kuģis patukšs (ar raini tomēr ievērojami lētāk), un visi jau ielāgojuši, ka vieta pie avārijas izejas pienākas man. Maķenīt ilgāk par divarpus stundām, un speru pirmo soli Azoru salās. Līst.
Laješas lidosta (TER 🇵🇹) Terseiras salā sadzīvo pasažieru un kara aviācija un tur garākais skrejceļš salās. Terminālis gan kā bijuša rajona centra autoosta Latvijā, turklāt ar naftalīna piesmaku: šitāds bārs un veikaliņš drīzāk stacijas tunelī varētu atrasties, ne lidostā. Iedzeru kafiju & ieēdu mikroviļņu krāsnī uzsildītu picu, jo jau no rīta Lisabonā pienākusi ziņa, ka nākamais lidojums stundu kavēsies.
Visi šodienas lidojumi vienā rezervācijā, tāpēc SATAi mani jānogādā galā (CVU 🇵🇹) šā vai tā, tikai mans lidojums uz Korvu šodien vienīgais; ja to nokavēju, visi plāni deg zilās liesmās, jo rīt man lidojums prom no turienes. Pirms mana aizkavētā lidojuma uz Pontadelgadu (PDL 🇵🇹) divi citi; kad krauj pakšus otrajā, eju vaicāt, vai mani nevar pārlikt uz to. Dāma, kas laiž gaisa kuģī, mierina un teic, ka bez manis noteikti neaizlidošot.
SP451 TER 🇵🇹 — PDL 🇵🇹 ar Bombardier Dash8 400 (akurāt tāda pati fliegende Mülltonne/lidojoša gružkastīte 🗑, ar kādām lidina boļķiks). Paceļamies pusotru stundu pēc paredzētā laika: tā kā vajadzētu paspēt uz nākamo lidojumu. (Pēc SATAs noteikumiem reģistrācija beidzas 20min pirms paredzētā izlidošanas laika, bet patiesībā galvenais ir paspēt iebāzt kāju gaisa kuģa durvīs, pirms tās aizcirtušās).
Nosēžamies, un bez steigas paspēju izstaigāt PDL veikaliņus un iedzert kafiju, pirms paziņo par iekāpšanu nākamajam lidojumam. PDL lidosta (tā galvenā salu lidosta, no kurienes lido arī uz Toronto, Bostonu un pat Praiu Zaļā Raga salās) daudz mājīgāka - patiesībā TER lidosta ar atrāvienu visbriesmīgākā salās).
 |
| Bombardier Dash8 200 @ CVU 🇵🇹 |
Divas Azoru salas, kas atrodas vistālāk uz rietumiem, — Korvu & Floreša — pēc tiesas & taisnības (no fiziskās ģeogrāfijas viedokļa) nemaz nepieder Eiropai, jo atrodas uz Ziemeļamerikas plātnes. Korvu ir pati mazākā no deviņām (apdzīvotajām) salām — apmēram 5*5km, mazāk nekā 500 iedzīvotāju vienīgajā ciemā salā.
Dienu piems ierašanās viesu nama saimnieks bija rakstījis, ka būšot pretī lidostā, es viņam — ka nav nekādas vajadzības & atradīšu mitekli pats —, un sarakste bija pilnībā izkūpējusi no galvas.
Aina pie CVU lidostas: pie izejas no lidostas ēkas stāv vīriņš un katram atlidojušajam vaicā The Pirate Nest (viesu nama nosaukums)? Sēstos vien auto, un pēc 2min esam galā. Pat RIX iznāk lielāku gabalu nostaigāt, ja jāiet uz jaunā termināla tālāko galu. Pirmajā brīdī istaba šķita nemājīga, bet pirmais iespaids bijis maldīgs: plikās Iļjiča spuldzītes blakus gultai patiesībā bija no nopietna mājas lietu veikala nākušas, un vakarā pilda istabu ar ārkārtīgi patīkamu zeltainu gaismu. Un aiz pārsimt metru aiz sīkrūtotā loga šalc Atlantijas okeāns.
 |
| Korvu pasaule |
Pirmais gājiens — uz ciema vienīgo veikalu turpat blakus. Kā jau dziļos laukos: bez pārtikas arī pirmās nepieciešamības rūpniecības preces (ziepes, pulveris & sveces — pēc Kronenberga). 🇨🇭 cenas nobāl pret šejienes: pavītuši aboļi 4€/kg, vienīgais (ķipa Krievzemes) siers 18€/kg. To padzirdusi, Antra raksta: varēsi novājēt. No viņas mutes Dieva ausī. Var jau saprast: to, kas nevar pusgadu stāvēt (Pērciet Lāsi, stāvēs gadu!), jālidina šurp pa gaisu. Daudz cenas nepētīdams, sapērkos vakariņu & brokastu tiesu un pošos kalnā.
Saimnieks, manas ieceres uzzinājis, rāda lapiņu pie sienas, kur starp citiem noderīgiem tālruņa numuriem arī (droši vien salas vienīgā) taksometra šofera numurs. Ha, līdz krātera malai ~6km, tur noteikti ar taksi jābrauc.
Ar pāris serpentīna vijumiem ticis līdz kraujas malai, asfaltēts ceļs tālāk ved lēzeni kalnup. Cik vien skats sniedzas, visa salas nogāze akmeņu krāvumiem sadalīta laukos vai ganībās. Šur tur arī pa ēkai, bet tās lopiņiem, ne ļaudīm domātas. Gabalu pa gabalam no akmeņu krāvuma žogiem ceļmalā vīd pa ūdens krānam: ārprāts, viņiem visā (neapdzīvotajā) salā ievilkts ūdensvads (tāpat arī citās salās — ganību ceļa vai lopu (tagad — tūristu) takas malā pilnīgā nekurienē no zemes vietām izlīdis ūdensvada caurules loks; dziļi nav jārok, jo zemāk par +10c šeit nemēdz būt). Viens otrs sānceļs betonēts, un stāvākās vietās labākai saķerei betonā iefrēzētas rievas, visticamāk, uz Lisabonas valdības rēķina. Šur tur pa govij, bet nekur vairāk par pusduci vienviet. Visa ceļojuma laikā tā arī netiku skaidrībā, kāpēc tās tik tramīgas: cilvēkam tuvojoties, vai nu dod kājām ziņu, vai vismaz goddevīgi nokāpj no pretējās puses ceļa nomales. Mans ģīmis tik briesmīgs?
Ap +20c, un gaiss pagalam mitrs: raiti ejot kalnup, svīstu tā, it kā skrietu. Visa debess vienlaidu pelēka, bet šobrīd nelīst. Putojošie strauti gravās liecina, ka nesen lijis kārtīgi. Teju visi akmeņu žogi apauguši hortenzijām (Hydrangea macrophylla; jā, jā, tās minētas jebkura salu apraksta pirmajā rindkopā) — gluži kā ceļmalas dadžiem vai balandām Latvijā —, bet lielākoties noziedējušas (vēlāk kāds nostopēts šoferītis pastāstīs, ka pilnzieds jūlijā & augustā). Ziedu krāsa atkarīga no augsnes skābuma: skābā augsnē (pH<6) ziedi zili, sārmainā (pH>6) — sārti; gluži vai dabisks laksmusa papīriņš (tam gan zila/mēļa krāsa norāda uz sārmainu, sārta — uz skābu reakciju, tik daudz no skolas vēl atceros). Ziedu krāsas atkarība no augsnes reakcijas izskaidrojama ar auga lielāku vai mazāku iespēju uzņemt Al+++ jonus no augsnes. Korvo tikai zilas.
Pēc 1h10 tuvojos krātera malai; esmu iekāpis mākonī, sāk smidzināt, un plakāts ceļmalā vēstī, ka krātera iekšiene ir Ramsāras konvencijas aizsargāta dabas teritorija. Pēkšņi saņemu gluži vai šalti no ugunsdzēsēju sļūtenes sejā! Izrādās, esmu gājis augšup pa aizvēja pusi (salas vienīgā kalna nogāzes nepavisam nešķiet stāvas, tomēr no vēja pasargā), bet tagad ieskrējies vējš triec sejā mākoņa mitrumu. Krātera iekšpuse tādā pienā, ka paša degungalu nevar īsti saskatīt. Paejos gabaliņu pa krātera malu, bet jēgas nekādas: redzēt nekā nevar, un šaustī smalks horizontāls lietus. Griežos atpakaļ, varbūt rīt (gaisa kuģis uz Fajalu tikai 2.15pm).
Uz kraujas malas virs ciema noķeru beidzamos Saules starus. Ciems (Vila do Corvo) burvīgs: lielākā daļa ieliņu staigāšanai, ne braušanai, vienstāva leļļu namiņi, diezgan daudz pamestu. Acīm redzot, vārds canada portugāļu valodā ir sugas vārds & nozīmē šķērsielu vai ko tamlīdzīgu: tāda kanāda & šitāda kanāda. Mēģinu draudzēties ar vietējiem kaķiem, bet tie tikpat tramīgi kā govis, izņemot vienu.
Pilsētiņas centrā satiksmes aplis, kuru katrs izbrauc pēc saviem ieskatiem (ja jāgriežas pa kreisi, neviens 3/4 apļa nebrauc). Pasts, kurš rīt vaļa no 2pm (bet man 🇵🇹 pastmarkas krājumā no iepriekšējiem braucieniem!), rātsnams, banka. Restorāns līdzās lidostai.
Dodos mājup, beidzot tieku pie kārtīgas lielas kafijas, aizrakstu tuvākajiem draugiem par dienas piedzīvojumiem (Līga atvaicā: vienā dienā tiki augša vai paliki pusceļā teltī? ;D) & liekos uz auss. Gara diena bijusi, turklāt pulkstenis šeit iepaliek 3h no Latvijas laika.
 |
| Karte no WalkMe lietotnes |
Ap +20c, un gaiss pagalam mitrs: raiti ejot kalnup, svīstu tā, it kā skrietu. Visa debess vienlaidu pelēka, bet šobrīd nelīst. Putojošie strauti gravās liecina, ka nesen lijis kārtīgi. Teju visi akmeņu žogi apauguši hortenzijām (Hydrangea macrophylla; jā, jā, tās minētas jebkura salu apraksta pirmajā rindkopā) — gluži kā ceļmalas dadžiem vai balandām Latvijā —, bet lielākoties noziedējušas (vēlāk kāds nostopēts šoferītis pastāstīs, ka pilnzieds jūlijā & augustā). Ziedu krāsa atkarīga no augsnes skābuma: skābā augsnē (pH<6) ziedi zili, sārmainā (pH>6) — sārti; gluži vai dabisks laksmusa papīriņš (tam gan zila/mēļa krāsa norāda uz sārmainu, sārta — uz skābu reakciju, tik daudz no skolas vēl atceros). Ziedu krāsas atkarība no augsnes reakcijas izskaidrojama ar auga lielāku vai mazāku iespēju uzņemt Al+++ jonus no augsnes. Korvo tikai zilas.
Pēc 1h10 tuvojos krātera malai; esmu iekāpis mākonī, sāk smidzināt, un plakāts ceļmalā vēstī, ka krātera iekšiene ir Ramsāras konvencijas aizsargāta dabas teritorija. Pēkšņi saņemu gluži vai šalti no ugunsdzēsēju sļūtenes sejā! Izrādās, esmu gājis augšup pa aizvēja pusi (salas vienīgā kalna nogāzes nepavisam nešķiet stāvas, tomēr no vēja pasargā), bet tagad ieskrējies vējš triec sejā mākoņa mitrumu. Krātera iekšpuse tādā pienā, ka paša degungalu nevar īsti saskatīt. Paejos gabaliņu pa krātera malu, bet jēgas nekādas: redzēt nekā nevar, un šaustī smalks horizontāls lietus. Griežos atpakaļ, varbūt rīt (gaisa kuģis uz Fajalu tikai 2.15pm).
 |
| Šitāda kanāda... |
 |
| ...un tāda kanāda |
Dodos mājup, beidzot tieku pie kārtīgas lielas kafijas, aizrakstu tuvākajiem draugiem par dienas piedzīvojumiem (Līga atvaicā: vienā dienā tiki augša vai paliki pusceļā teltī? ;D) & liekos uz auss. Gara diena bijusi, turklāt pulkstenis šeit iepaliek 3h no Latvijas laika.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru