2022. gada 10. dec.

10.decembris, kalnā aiz Mestijas lidostas 🇬🇪

Skats uz Mestiju & ✈ UGMS
Esmu jau rakstījis, ka no pašas Mestijas pastaigas divos virzienos: vai nu uz ziemeļiem Koruldi ezeru virzienā (kur staigāju vakar), vai uz dienvidiem Hacvali slēpošanas kalnā (no kurienes atnācu aizvakar). Šodien, Jozefa (🇸🇰) vietnes iedvesmots, iešu uz austrumiem.
Atkal spoža ☀. Sākums — pa pilsētiņu, nomales ne tik baisas kā Šķirotava vai Daugavgrīva, tomēr kaifa maz: jaunlaiku privātmājas kā Mārupē, tad gar vairākiem (viesnīcu?) būvlaukumiem. Pie 📍1,8km beidzot mežā, bet kaut kas interesantāks sākas pie 📍4km — ganības un skati uz Mestiju un ielejas pretējās puses kalniem. Visu laiku ļoti lēzeni kalnup. Vairums Mestijas–Ušguli gājēju šurp dodas pirmajā dienā. Salīdzinājumā ar maršrutu pa Zuruldi grēdas kori pagarlaicīgi. Viens īsiņš stāvāks posms (+80m), tad atkal pa ganībām.
10.decembrī!
Kāpiens Čkhuti grēdā sākas sedlienē pie 📍7,2km/2030m: sākumā taka mežā nav atrodama, tomēr šeit galvenais ir virziens — tik uz augšu; pēc gabaliņa taka parādās. ~2200m augstumā mežs beidzas (tāpat kā citās nogazēs) un paveras skati uz apkārtni; Mestijas lidostiņa lejā raujas aizvien mazāka un mazāka. Tieku līdz 2500m augstumam; taka turpinās vēl 800m augstāk, un skaidrs, ka skati tur aizvien aizraujošāki un aizraujošāki. Tomēr ❄️ iešanai ar baudu pārāk daudz, turklāt stāvumā vairākas reizes izslīdu, tādēļ griežos atpakaļ.
Pie sedlienes 📍7,2 & 10,4km/2030m mežā pilnīgas nekurienes vidū — baznīciņa. Kartveļiem un grieķiem gluži vai mānija būvēt baznīciņas vietās, kur (pareizticīgu) ļaužu tikpat kā nemēdz būt: grieķi vienu uzbliezuši pat Krētas augstākā kalna (Ida/Psilorits, 2456m) virsotnē, kur tūristi vien. Tālāk divas iespējas: vai nu pa to pašu ceļu atpakaļ, vai caur vairākiem ciemiem Mulkhras (მულხრა) upes ielejā uz Ušguli–Mestijas lielceļu un atpakaļ pa to. Izvēlos otro variantu.
Baznīciņa meža/nekurienes vidū
Pa ganu ceļiem (visai precīzi iezīmēti kartē, kas WalkMe Portugal lietotnē) izeju cauri Murkškeli (მურშკელი, 📍12,1km): drīzāk māju puduris, ne ciems; ducis torņu, diezgan sakopts, bet redzams, ka tūristi šeit neiegriežas. Ganu ceļš uz nākamo māju puduri šķērso vairākus strautus, kuri pavasara palos vai pēc pamatīgākām lietusgāzēm izgrauzuši tādas gravas, ka nākas mest pamatīgu līkumu augstāk pa nogāzi, lai tiktu pāri.
Otrs puduris — Zardlaši (ზარდლაში, 📍13,4km) — pagalam bēdīgs: pusducis māju, puse no tām pamestas, apdzīvotās lāpītas ar visu, kas gadījies pa rokai; piedevām lopi vienīgajā ieliņā samīcījuši dubļu vannu. ☀ paslēpjas aiz Tetnuldi grēdas, un tūliņ pat kļūst jūtami saltāk.
Bet pa šauro ganu ceļu
Nāk vēl divi duči peļu. 
Tālākais — gulbīti, gulbīti, kustini kājiņas: pa grants ceļu līdz tiltam pāri Mulkhrai (📍15,8km; upes ielejā sastājies pagalam salts gaiss, neganti salst rokas, jo nav nevienas kabatas, kurās tās iebāzt) un tad 4km pa lielceļu līdz Mestijai. Būtu varējis kādu auto nostopot, bet tāda sīkuma dēļ jau neliks šoferim bremžu pedāli spiest). Sasildos tikai ilgā & karstā dušā viesu namā.
Secinājumi: no šodienas 20km/1200m kāda puse — pa tukšo (neinteresanti gabali pa ceļiem & lielceļu). Šurp vērts dzīties, ja patiesi visas citas vietas Mestijas apkārtnē izstaigātas.

📍 — atsauces uz punktiem Wikiloc maršrutā, uz kuru saite zemāk; kilometri norādīti no maršruta sākuma (Mestijas)




Skats no Čkhuti grēdas 2500m augstumā


3D vizualizācija 🔼 (mapdirector.com)
Autors: plkst.
Etiķetes: , , ,

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru

Abonēt: Ziņas komentāri (Atom)