7.decembris, Tetnuldi slēpošanas kūrorts–Mestija 🇬🇪

Mazais raibais 

Pieceļos un iedzeru tēju kopā ar vīriem, kuri mani izmitinājuši, protams. Kad grasos doties prom, atbrauc Merabs, viesnīciņas saimnieks: bēres tomēr nav ievilkušās trīs dienas. Neraugoties uz manām iebildēm, viņš uzsilda ceptas sēnes un uzstāj, ka gustavam tomēr kaut kas jāieēd pirms garā ceļa. Paklausu. Vaicāju, kā  iztikuši, kamēr saimnieki prom. Merabs atsaka, ka viņiem bijusi atstāta maizīte. Labi, ka Skrjabins to nedzird — būtu dzīvnieku aisardzības tantēm nosūdzējusi. Kad atvadāmies, Merabs teic, lai ierodos jebkurā laikā,— kāds kakts, kurā pārlaist nakti, vienmēr atradīšoties.  Dodos ceļā brīdi pēc desmitiem un ieeju pie strādniekiem atvadīties pa otram lāgam.

Sākumā 4km/–350m pa kārtīgu grantētu ceļu līdz Unghviri pārejai (📍4,2km/1930m). Iznāk, ka 9% krituma, tomēr ejot nepavisam tā nešķiet. Ap viesnīciņu viss balts, pie pārejas  tikpat kā nemaz.  Tālāk pa meža un ganību ceļiem līdz Cvirmi ciema nomalēm (წვირმი,📍7km) — tur drīzāk kā Mārupes jaunbūvju rajonos, ne Svanetijā izskatās. Arī ganībās  plankumiem, pāris centimetru biezs. Pēc piecām dienām  visu dienu dīvaina sajūta — it kā no paradīzes būtu izdzinuši. Virs galvas aizdūc gaisa kuģītis ceļā uz Mestiju.

Pēc malciņas

Tād sākas gājiena jaukākā daļa — traversā pa meža takām līdz Ieli (📍12km). Sastopu divus vīriņus ar ragavās iejūgtiem diviem vēršiem — droši vien pēc malciņas mežā brauc. Ar ragavām pa pliku zemi. Ziema šogad, šķiet, kavējas. Taka labi iemīta un marķēta, ik pēc pāris kilometriem ceļa rādītāji ar attiecīgās vietas GPS koordinātēm un augstumu virs jūras līmeņa.

Ieli (იელი, patiesībā tas vairāku ciemu kopīgs apzīmējums, tāpat kā Ušguli/ 1650...1750m) man šķiet visjaukākais no Svanetijā redzētajiem ciemiem — pastāvā dienvidu nogāzē, daudz dārzu, starp mājām tādi kā ganu ceļi žogiem abās pusēs — ar auto neizbraucami, maz pamestu un grūstošu ēku. Izmetu loku cauri to. Ciema vidū sile lopu dzirdināšanai, kurā pa renīti no tek avota ūdens. Aukliņā piesieta emaljēta skārda krūzīte divkāju izslāpušajiem.

Ieli (იელი)

Tālāk teju 10km pa grunts ceļu (rakstīdams skatos kartē, ka pēc Ieli ceļš pakāpjas nogāzē vairāk nekā 300m — tur šodienas 700m kāpuma salasās). Daži auto (Ieli ceļš beidzas). Gabaliņu aiz Heškili (📍19km) ceļš uziet uz cita — asfaltēta —, kurš ved uz Hacvali slēpošanas kalna pakāji. Pie 📍20,6km nogriežu stūri pa taku un pēc pusstundas (sešos) esmu mīļajā viesu namā Sana. Kaut kad rīta pusē saimnieks atsūtījis ziņu, ka  trešā istaba (viesu namā pavisam četras) ir manējā; tā trešajā stāvā. Kjūt: citas reizes esmu apmeties istabiņā otrajā stāvā, un tur ielas laterna diktan spīd acīs (neciešu aizkarus!).

Nomazgājos un dodos iepirkties: svarīgākais guvums ir piecu litru pudele vīna (septiņiem vakariem!) un krava augļu, dārzeņu un zaļumu.

📍 — atsauces uz punktiem 3D vizualizācijā, bet ne Wikiloc maršrutā, uz kuru saite zemāk; kilometri norādīti no maršruta sākuma (Teo & Meraba viesnīciņas)

3D vizualizācija 🔼 (mapdirector.com)

Šodien 24km/700m (maršruts ieskatam: gāju nevis pa grēdas kuri, bet traversā pa dienvidu nogāzi). Foto & video: https://t.me/gustavs_splendour

Mestijas-Ušguli gājiens Jozefa () vietnē.

Nākamais texts: 8.decembris, Hacvali slēpošanas kalnā  🇬🇪

6.decembris, Adiši–Tetnuldi slēpošanas kūrorts 🇬🇪

Pamostos, kad ☀

Heil dir, Sonne...

, pacēlusies pāri Čkhunderi grēdas korei, iespīd istabas logos — ap desmitiem. Pie debess neviena paša . Šodien nudien nav[,] kurp steigties: līdz Teo & Meraba viesnīciņai nieka 7km. Nino & runča sabiedrībā nesteidzīgi padzeru kafiju; no rīta parasti neko neēdu, tomēr no Nino piedāvātā kazas siera nespēju atteikties — gluži vai svētais rītēdiens nelaiķa  piemiņai.

Izmetu loku pa ciemu & sastopu pazīstamu : 8.oktobri sastapāmies Čkhunderi pārejā. Neesmu pārliecināts, vai zvērs mani atceras: viņa kompanjonu sarakstā noteikti tūkstošiem divkājaino. Kādas ēkas čukurā plīvo  karogs: nofočēju & aizsūtu visiem ukraiņu draugiem. Pastāstu kādam sastaptam mana vecuma onkam, ka vakar esmu atnācis atnācis no Ušguli. Viņš man —, ka aizvakar kāds baltkrieviņš esot turp devies. Skaidrs, kurš man neskarta  kaifu iemaitājis! Ciema bezdrāts telegrāfs gan darbojas lieliski! Viesu namā pavaicāju Nino, vai no viņas gadījumā nevar dabūt maconi. Varot gan: pielej 2⁄3 litra burciņu un naudu neņem. Pateicībā atstāju pustukšotu Löfbergs paku. Redzu, ka Nino asaras saskrien acīs — apžēliņ, par tādu sīkumu: pirkta  

Pazīstamais 

bez akcīzes; maconi Spar lielveikaliņā Mestijā dārgāks par atlikušo kafiju. Atgriezies tēvijā, noadīju viņai cepuri ar kartveļu tradicionālo zilo galdautu rakstiem; Svanetijā kopš tā laika neesmu bijis, un cepure vēl joprojām Sarkandaugavā.

Pusvienos uzmetu beidzamo skatu Adiši un dodos pie Teo & Meraba. Taka dienvidu nogāzē, un vietās, kur  tiek klāt,  pagalam čagans, lai gan gaiss pāris grādus zem nulles. Sajūta kā starptautiskajā teātra dienā. Mežā & ēnā  nekur nav biezāks par 15cm un padara iešanu tikai interesantāku. Neviens še nav gājis. Vieglais saliņš strautiem neko nespēj padarīt, bet ūdens gan tajos daudz mazāk, nekā bija oktobrī.

Pieticīga ceļinieka
pieticīgs launags

Pie pazīstamās kafejnīcas būdas piestāju ieēst maconi launagā. Un tad beidzamais 1 1⁄2 kilometrs lejup līdz viesnīciņai. Teo & Meraba auto nemana. Nometu somu & dodos pie strādniekiem vaicāt, vai ir kāda brīva gultiņa. Mazais raibais  nāk līdzi. Esot, esot, vienīgi Merabs ar saimi aizbraucis uz radu bērēm, un tas varot ievilkties uz trim dienām. Lai tikai gustavs neraizējoties: viņi (strādnieki) pabarošot. Atceļā iestūķēju kaķu bērnu azotē: nav jau nekāds dižais gabals — pārsimt metru —, bet ķepas salst tik un tā.

Tieku pie vakariņām & istabas ar divguļamu gultu otrajā stāvā (no turienes maķenīt labāks skats). Tāda kā mazuma piegarša šodienas gājumam — nav kilometra kāpuma.

Šodien nieka 7,5km/500m (tās reizes — 11.oktobra gājuma — sākums līdz 7,5km). Foto: https://t.me/gustavs_splendour

Mestijas-Ušguli gājiens Jozefa () vietnē.

Nākamais texts: 7.decembris, Tetnuldi slēpošanas kūrorts–Mestija 🇬🇪

5.decembris, Ušguli–Adiši 🇬🇪

Khaldečalas ielejā (~18km)

Padzēris kafiju, izvelkos no viesu nama mirkli pirms desmitiem. Salti (kādi –5c), toties . Ejot garām kafejnīcai, redzu, ka tā jau atvērta. (Saimniece tajā pašā ēkā dzīvo; kāda viņai starpība, kur sēdēt — viesistabā vai kafejnīcā.) Ieskrienu uz pusstundiņu uz tēju & graķīti.

Šodien garš (~30km), bet ne pārāk sarežģīts gabals: esmu visai izbrīnīts, ka salasās 1500m kāpuma. Iepriekšējā gājiena no Ušguli uz Adiši apraxts šeit. Oktobri nebija ne mazumiņa sniega.

Pirmie 10km — pa Ušguli–Mestijas lielceļu. Neeju pa taku nogāzē, jo bažījos (kā izrādīsies — pamatoti), vai tikšu ar gaismu galā. Naktī atkal uzsnidzis kāds centimetrs, no rīta pa ceļu braukuši pāris auto. Tur, kur  piebraukts, maķenīt slidens. Ceļiniekiem atlikuši beidzamie 5km līdz Ušguli; uzbūvētais ceļš lielisks: betona klājums, vienlaidu drošības barjeras gar krauju utt. Oktobrī, iedams pa taku nogāzē, dzirdēju, kā ceļinieki lejā plosās. Pusceļā piestāj apvidnieks, un braucēji vaicā, vai gustavs uz Mestiju (varētu pabraukt ~20km un tad astoņus kājām). Atsaku, ka uz Adiši, bet tik jaukā laikā pilnīgi noteikti vēlos savā gaitā.

The lasts of Ushguli

No Lalkhiri (11km) 250m kāpums līdz Iprari (13km), beidzamajai apdzīvotajai vietai pirms Adiši, tad 2,5km līdz Khaldei (15,3km) ceļš traversā gandrīz bez kāpumiem un kritumiem. Khaldē ziemu neviens nepaliek; aizvakar uz ceļa bija riepu nospiedumi, kopš tā laika neviens auto nav braucis.

No Khaldes maķenīt vairāk par 3,5km līdz ganu būdām (19km), no kurām sākas kāpums uz Čkhunderi pāreju. Reibstu no skatiem un  (graķītis jau sen metabolizēts). Iešana pa mazbrauktu ganību ceļu līdzās Khaldečalas kanjonam; vietām zem sniega plānu ledus kārtiņu klātas peļķes, bet, sparīgi soļojot, arī slapjas kājas netraucē dzīves svinēšanu. Iepriekšējā dienā kāds gājis pretējā virzienā: johaidī, pa neskartu  pavisam cits kaifs nekā pa vietu, kur kāds jau gājis (lai arī vakar). 

Zirdziņi pie Iprari (12,5km)

Tālumā redzama Lagemas pāreja un taka uz to (biju tur 8.oktobrī): diezgan iespaidīgi. Kad sāku kāpt uz pāreju,  vairs nerādās no . 450m/1h15 kalnup, un esmu augšā maķenīt pirms četriem. Visai apkārtnei uzgūlies mākonis: tik zemu, ka šķiet — palēcienā tā apakšmalu varētu ar roku aizsniegt. Izkliedētā gaisma un nevainojami baltais  rada dīvainu sajūtu: perspektīva un attālumi pagalam sajukuši.

Puskilometrs, ar kuru aizvakar cīnījos pa  līdz ceļiem, tagad dodas daudz vieglāk: lejup, turklāt vakardienas gājējs arī pamīdījis. Līdz upītei (24km) –450m; brienu pāri, zābaciņus nenoāvis (patiesībā tas nemaz nebūtu izdarāms), jo kājas tāpat slapjas, un tad beidzamie 6km pa taku līdztekus upītei.

Nofočēju beidzamo ceļa rādītāju 870m pirms Adiši (uzrakstus foto var salasīt), bet kādas desmit minūtes vēlāk ciemā ierodos pilnīgā tumsā. Nino nodomājusi, ka neesmu varējis/gribējis nākt atpakaļ uz Adiši, un prātojusi, kā lai mani sameklē Mestijā un atdod ₾50, ko biju samaksājis par šo nakti.

Khalde (📍15,3km);
ziemā nekādu kafiju dabūt nevar!

Džīnu gali un zābaciņu auklas vienos ledus bambāļos: pie upes nebūtu varējis izauties, pat ja būtu to vēlējies. Sēžu virtuvē pie krāsniņas kādu stundas ceturksni, kamēr varu tikt laukā no zābaciņiem. Nino vaicā, ko vakariņās; atsaku, ka ļoti labprāt karstu zupu.

Kamēr mazgājos, karu drānas žāvēties, sūtu draugiem šodienas varoņdarba foto utt., vakariņas gatavas. Izrādās, iepriekšējā naktī vilks nokodis visas trīs Nino , un es pirmais, kam tiek nelaiķu mirstīgās atliekas. Vakariņu laikā teļļukā laika ziņas, un Nino & Tarzāns sajūsmā, kā gustavs lasa pilsētu nosaukumus kartveļu valodā. Par laimi, cipari viņiem tādi paši kā mums. Esmu maķenīt piekusis.

Pašā vakarā nopērku lidbiļeti no Mestijas uz Kutaisi 14.decembrī.

 — atsauces uz punktiem Wikiloc maršrutā, uz kuru saite zemāk; kilometri norādīti no maršruta sākuma (Ušguli)

Čkhunderi pārejā (21.7km/2722m)

3D vizualizācija 🔼 (mapdirector.com)

Šodien 29km/1500m/8,5h (maršruts ieskatam: no 3km līdz 10km eju pa ceļu, nevis pa taku nogāzē). Foto & video: https://t.me/gustavs_splendour

Mestijas-Ušguli gājiens Jozefa () vietnē.

Nākamais texts: 6.decembris, Adiši–Tetnuldi slēpošanas kūrorts  🇬🇪