Pamostos, kad ☀
, pacēlusies pāri Čkhunderi grēdas korei, iespīd istabas logos — ap desmitiem. Pie debess neviena paša . Šodien nudien nav[,] kurp steigties: līdz Teo & Meraba viesnīciņai nieka 7km. Nino & runča sabiedrībā nesteidzīgi padzeru kafiju; no rīta parasti neko neēdu, tomēr no Nino piedāvātā kazas siera nespēju atteikties — gluži vai svētais rītēdiens nelaiķa piemiņai.
 |
| Heil dir, Sonne... |
Izmetu loku pa ciemu & sastopu pazīstamu : 8.oktobri sastapāmies Čkhunderi pārejā. Neesmu pārliecināts, vai zvērs mani atceras: viņa kompanjonu sarakstā noteikti tūkstošiem divkājaino. Kādas ēkas čukurā plīvo karogs: nofočēju & aizsūtu visiem ukraiņu draugiem. Pastāstu kādam sastaptam mana vecuma onkam, ka vakar esmu atnācis atnācis no Ušguli. Viņš man —, ka aizvakar kāds baltkrieviņš esot turp devies. Skaidrs, kurš man neskarta kaifu iemaitājis! Ciema bezdrāts telegrāfs gan darbojas lieliski! Viesu namā pavaicāju Nino, vai no viņas gadījumā nevar dabūt maconi. Varot gan: pielej 2⁄3 litra burciņu un naudu neņem. Pateicībā atstāju pustukšotu Löfbergs paku. Redzu, ka Nino asaras saskrien acīs — apžēliņ, par tādu sīkumu: pirkta
bez akcīzes; maconi Spar lielveikaliņā Mestijā dārgāks par atlikušo kafiju. Atgriezies tēvijā, noadīju viņai cepuri ar kartveļu tradicionālo zilo galdautu rakstiem; Svanetijā kopš tā laika neesmu bijis, un cepure vēl joprojām Sarkandaugavā.
: 8.oktobri sastapāmies Čkhunderi pārejā. Neesmu pārliecināts, vai zvērs mani atceras: viņa kompanjonu sarakstā noteikti tūkstošiem divkājaino. Kādas ēkas čukurā plīvo 
 |
| Pazīstamais |
Pusvienos uzmetu beidzamo skatu Adiši un dodos pie Teo & Meraba. Taka dienvidu nogāzē, un vietās, kur tiek klāt, pagalam čagans, lai gan gaiss pāris grādus zem nulles. Sajūta kā starptautiskajā teātra dienā. Mežā & ēnā nekur nav biezāks par 15cm un padara iešanu tikai interesantāku. Neviens še nav gājis. Vieglais saliņš strautiem neko nespēj padarīt, bet ūdens gan tajos daudz mazāk, nekā bija oktobrī.
 |
| Pieticīga ceļinieka pieticīgs launags |
Pie pazīstamās kafejnīcas būdas piestāju ieēst maconi launagā. Un tad beidzamais 1 1⁄2 kilometrs lejup līdz viesnīciņai. Teo & Meraba auto nemana. Nometu somu & dodos pie strādniekiem vaicāt, vai ir kāda brīva gultiņa. Mazais raibais nāk līdzi. Esot, esot, vienīgi Merabs ar saimi aizbraucis uz radu bērēm, un tas varot ievilkties uz trim dienām. Lai tikai gustavs neraizējoties: viņi (strādnieki) pabarošot. Atceļā iestūķēju kaķu bērnu azotē: nav jau nekāds dižais gabals — pārsimt metru —, bet ķepas salst tik un tā.
Tieku pie vakariņām & istabas ar divguļamu gultu otrajā stāvā (no turienes maķenīt labāks skats). Tāda kā mazuma piegarša šodienas gājumam — nav kilometra kāpuma.
Šodien nieka 7,5km/500m (tās reizes — 11.oktobra gājuma — sākums līdz 7,5km). Foto: https://t.me/gustavs_splendour
Mestijas-Ušguli gājiens Jozefa () vietnē.
) vietnē.Nākamais texts: 7.decembris, Tetnuldi slēpošanas kūrorts–Mestija 🇬🇪
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru