2022. gada 20. oktobris

3. & 4. oktobris, uz Sakartvelo 🇬🇪

Pērn biju Svanetijā novembra vidū (11.–18.novembrī (?)), un tad 2500m augstumā jau bija sniegs. Šogad kāroju turp noklūt agrāk. Vaktēju cenas, līdz novaktēju KRK 🇵🇱 –KUT 🇬🇪 15.oktobrī par kādām 15 naudiņām. Drīz vien piepirku arī RIX 🇱🇻 – KRK 🇵🇱 par kādām desmit, tikai Krakovā nāktos pavadīt divas naktis.
Kaut kad augustā atnāca ziņa no viziera, ka lidojumā izmaiņas (šoreiz mainīts nevis laiks, bet galamērķis: Kutaisi vietā Tbilisi). Tas nozīmēja, ka drīkstu izvēlēties citu lidojumu no 🇵🇱 uz 🇬🇪 laikā posmā no 15 dienu pirms sākotnējā datuma līdz 30 dienu pēc tā  (no 1.oktobra līdz 14.novembrim) un par maiņu nemaksāt. Vēlējos, protams, pēc iespējas agrāk. Izvēlējos WAW 🇵🇱 – KUT 🇬🇪 otrdienā, 4.oktobrī — tāpēc, ka VanillaSky (kartveļu iekšzemes lidsabiedrība) līdz tam bija lidojusi no Kutaisi uz Mestiju reizi nedēļā — trešdienās. Viņi (vanillasky.ge) patiesi kartveliski atslābināti: sarakstus daudz iepriekš nepublisko, biļetes uz lidojumiem nākamajā mēnesī sāk pārdot vien dažas dienas pirms tā sākumā. Nekartveļi, kuri vēlas lidot pirmajā vai otrajā datumā, var pēc sirds patikas izlēkāties no biksēm laukā. Biļeti (₾50/€18) lidojumam 5.oktobrī nopirku, šķiet, 28.septembrī; par laimi, trešdienas sarakstā bija palikušas.
Biļeti uz Krakovu nācās izmest; tās vietā nopirku RIX 🇱🇻 – WMI 🇵🇱 (Varšavas lauku lidosta kādus 40km no pilsētas centra) pirmdienas, 3.oktobra, vēlā vakarā. Rainis tajā dienā lidoja uz WMI 🇵🇱 arī agrā pēcpusdienā, bet tad baigā nīkšana Varšavā būtu iznākusi. Izpētīju, ka varu paspēt Varšavā pārbraukt no vienas lidostas uz otru arī tādā gadījumā, ja lidojums no Rīgas kavētos un tāpēc neizdotos noķert beidzamo vakara/nakts vilcienu.

3.oktobris

Lidojums RIX 🇱🇻 – WMI 🇬🇪 vienpadsmitos vakarā; iekšējā balss teic, ka jābrauc uz lidostu laicīgāk nekā allaž. Esmu tur nejēdzīgi agri, gaisa kuģis nosebojas, un tad vēl čammāšanās ar iekraušanu & izlidošanu: paceļamies nevis vienpadsmitos, bet teju pusnaktī. Toties lidojums 45min sarakstā paredzētās pusotras stundas vietā. Esmu iemācījies no galvas, ka beidzamais autobuss no lidostas uz Modlinas pilsētiņu (~6km) plkst. 0.03 & vilciens no turienes uz Varšavu — plkst. 0.27. Nākamais — ap četriem rītā. Esmu nolēmis: ja autobusu nokavēšu, ņemšu taksi & lūkošu beidzamo vilcienu noķert. Trīs stundu ilga nīkšana tādā kā Siguldas stacijā ne pārāk vilina.
Nosēžamies ~11.45pm (🇵🇱 laikā ziņā par stundu iepaliek), tad pavizināmies pa skrejceļu & aizbraucam uz perona tālāko galu. Durvis atver diezgan aši, un plkst. 11.56pm esmu ārā no gaisa kuģa. Lidostas tante ved mūs uz ēkas viņu galu, kur ieeja no Šengenas zonas atlidojušajiem. Iekšķīgi dīdos kā driģenes saēdies, tomēr neko nesaku. Pie durvīm tiekam brīdī, kad pulkstenī uzlec 0.02am. Metos skriet,  muitnieks tikai noskatās,  bet pakaļ nemetas.
Autobuss lidostas priekša stāv: tātad takša tiesu esmu ietaupījis. Ielecu, un pēc 20sec durvis aizveras. Āāāā, biļeti līdz Varšavas centram biju nopircis tīmeklī jau Rīgā.

4.oktobris

Vilciens Modlinas stacijā jau gaida, un kādās 40min tiekam līdz Varšavas centram (dienā ar visām pieturām būtu maķenīt ilgāk).
Varšavas lielā (Chopin-a — WAW 🇵🇱) lidosta nieka 7km no centra; reizi stundā turp brauc nakts autobuss. Nolemju iet kājām, jo nakts tik un tā izčakarēta. Gājiens — pa labi apgaismotām ielām kā caur Ķengaragu, vienā vietā pat poliču auto par manu drošību rūpējas, bet nepiesienas. 70min (ap 2.30am), un esmu galā.
Atšķirībā no mīļās VIE 🇦🇹, ierobežotas piekļuves zona (air-side) @WAW 🇵🇱  naktī ciet, tāpēc dodos meklēt kādu guļamsolu mezonīnā. Soli ir, pat bez paroceņiem, bet visi aizņemti, tomēr atrodu, kur vismaz piesēst līdzās kādam gulētājam. Kamēr tiesāju sviesta maizi, gulētājs ceļas augšā, savāc mantiņas & dodas prom. Pasūtinu Karpatu aitas (⏰) 4.30am, apsedzos ar guļammaisu, un arlabunakti. Laiku pa laikam kā no citas pasaules dzirdu brīdinājumus par nepieskatītu bagāžu poļu, ukraiņu & angļu valodā, tomēr visumā gulēšana neizlepušiem ļaužiem tīri jēdzīga.
Atmīnēšanā atklājas, ka mugursomas tīkliņkabatā palicis Karpatos atrastais puspakavs. Pamanījuši ko aizdomīgu, atmīnētāji metas somai virsū, taču aptvēruši, kas tas par aprūsējušu ģelzi, atplaukst smaidā. (Tāpat būs visās nākamajās lidostās, izņemot vienu. Dažā pat parunājās par pakava klātesmes ietekmi uz veiksmi kalnos/dzīvē.)
Lidojums W61575 WAW 🇵🇱 – KUT 🇬🇪 plkst. 6.10am; viziera sistēma par nezin kādiem nopelniem iedalījusi man vidējo vietu pie avārijas izejas (reģistrējos beidzamajā brīdī — vilcienā no Modlinas uz Varšavu). Izrādās, ka vietas man abās pusēs tikušas jaunam pārim; viņi, protams, vēlas sēdēt blakus & dūdot: tā tieku pie loga. Uzreiz pēc pacelšanās pārvelku bikses (Kutaisi būs ap +20c) un liekos uz auss, pa ceļam pamostos tikai brīdī, kad šķērsojam Rumānijas krasta līniju pie Konstancas; pēc tam mūs pamodina, kad jāgatavojas nolaisties.
Kutaisi lidosta krāmējas tikai ar lētajiem, viss raiti & vienkārši. Lidosta lielceļa pašā malā; dienā līdz Kutaisi var tikt ar mikriņiem, kuri no dažādām vietām brauc uz pilsētu (₾3 = rakstīšanas brīdī maķenīt vairāk par eiru). Nostājos šosejas malā, un nepaiet ne minūte, kad viens jau brauc. Ceļmalas diezgan briesmīgas: atkritumi, vairumtirgotavas, daudz autoservisu, pie katra kādi astoņi iecienītāko auto modeļu vraki, kurus pamazām kanibalizē (skrūvē nost izmantojamas rezerves daļas), nezālēm aizauguši tukšāji… Ārpus Tbilisi labāk pa zemi nepārvietoties.
No Kutaisi autoostas uz centru (kādi 2,5km) eju kājam un kaifoju par ☀️ & +15c. Pa ceļam notiesāju lobiani (hačapuri līdzīgs plācenis ar grūstu pupu pildījumu; labākajos gadījumos tas kārtīgi vircēts; Tbilisi esmu uzgājis vietu, kur lobiani cep no kārtainas mīklas).
Centrā nokārtoju daudz mazu darīšanu: tieku pie jauna tālruņa numura (vecā kontu nezin kāpēc nebija vairs iespējams papildināt), samainu naudu, nopērku mazītiņu mugursomiņu kalniem, sapērkos augļus, dārzeņus, biezpiena sieru & maconi (kartveļu/armēņu jogurts). Apmetos hostelī — reiz tur padzīvojos pa dienu, kad lidojums bija vēlā vakarā: silts, tīrs & gaišs, kārtīga virtuve & zvilnētava. Dažas viesu mājas, kurās biju palicis iepriekšējās reizēs, nepavisam nebija čoinas — bez kārtīgas apkures, patālu no centra, mēbeles savāktas pa visu māju (garā dzīve).