@BCN 🇪🇸

@BCN 🇪🇸 biju savīkšījis 1h ilgu starplaiku starp lidojumiem. Lai dzīvi padarītu incantāku. Kādā mazā, jaukā VIE 🇦🇹, kur valda absolūts ordnungs tas būtu tīri normāli, bet ne jau nu pie dienvidu tautām, milzīgā lidostā & savienojumam neŠengena–Šengena (kas nozīmē, ka pa vidu atmīnēšana & pases pārbaude). Pēcpusdienā tādas lietas labāk ne, pat ļaužiem ar dzelzs nerviem ne. Gaisa kuģa pirmais lidojums tomēr kavējas daudz retāk nekā turpmākie.

No KIV 🇦🇩 izlidojam gandrīz noliktajā laikā (ar 5min kavēšanos), šoferīši paziņo, ka viņi saraušot & lidojums būšot par 25min īsāks, nekā sarakstā paredzēts (3h10 vs. 3h35). Tātad būsim galā 1h20 pirms lidojuma uz GOT 🇸🇪. Kjūt! Patiesībā šoferīši sarāva vēl vairāk, un iznāca 1h28. Pilnīgi nekāda iemesla satraukumam.

Ejot pa lidostu, redzu — zīmi Tranzīts. Vēl labāk! Parasti savienojums neŠengena–Šengena nozīmē: pasu kontrole (mēdz būt rindas), ārā no ierobežotas piekļuves zonas ( airside), kopēja rinda uz atmīnēšanu, turklāt var gadīties vēl pamatīgs gabals līdz izejai uz lidmašīnu. Šeit rindas izpaliks.

Esam seši pārbaudāmie no Kišiņevas atlidojuši — pieci spāņi, kuriem tālāk iekšzemes lidojumi, & es. No citiem lidojumiem neviena. Ir arī tante & tēvocis (nu, ~20 gadu par mani jaunāks) — atmīnētāji, bet nav robežsarga. Tante zvanās bez mitas, bet robežsargs kā nenāk, tā nenāk. Tante pieraksta mūsu lidojumu numurus blociņā & zvanās atkal. Nekā. Pagājušas jau 20min. Pusstunda. 40min. Sen jau būtu ticis ar visām procedūram galā kopējā plūsmā. Līdz iekāpšanas beigām palicis 10min, bet flightradar24.com rāda, ka gaisa kuģis no Gēteborgas vēl tikai grasās sēsties, un, kā zināms, kamēr tas gaisā, iekāpšanai vajadzīgas īpašas iemaņas, kādu gluži visiem raiņa pakšiem nav.

Uzlieku visplatāko smaidu (ceru, ka caur masku varēja sajust!), bakstu ar pirkstu iekāpšanas beigu laiku tālrunī & ļooooti rāmā balsī saku, lai taču kaut ko dara. Spāņiem, kuri gaida kopā ar mani, nav informācijas par patieso situāciju, un viņi, par manu likteni norūpējušies, kopīgiem spēkiem metas virsū nabaga tantei & tēvocim.

Mani atmīnē, jo neko citu jau viņi nevar, un pa to laiku klāt arī robežsargs. Caur dienesta eju mani izlaiž Šengenas pusē. Uz atvadām uzsaucu Muchos grazias & dodos pa veikaliņiem meklēt pastkartes, jo vēl tik izkrauj atlidojušos. Pastkaršu nebija.

Gaisa kuģī iekapju gandrīz beidzamais, kā par brīnumu atrodu mugursomai vietu plauktā, un redzu, ka man laipni atstājuši vietu 16F. 😊

@GOT 🇸🇪 7h starp lidojumiem, bet sviedri par turp & atpakaļceļu līdz 20km attālajai Gēteborgai vēlas €25. Tas jau gandrīz tikpat, cik mans mājupceļš KIV 🇦🇩 – BCN 🇪🇸 — GOT 🇸🇪 — RIX 🇱🇻!! Lai brauc paši par tādu cenu! Palikšu lidostā & vingrināšos rakstniecībā.

P.S. Jaunākajā ikpiektdienas sarakstā Pārvadātājs aizmirsis 🇱🇻 norādīt — return not recommended.

P.P.S. Ja no manis 14 dienu ne vēsts, ziniet — esmu uz sutkām par centieniem nokļūt no RIX 🇱🇻Sarkadaugavā komandanta stundas laikā. 😊

P.P.S. (jau pēc pusnakts Sarkandaugavā) Labu nakti! Varu nomierināt līdzpilsoņus: Kankariņa/Plikgalvja asinssuņi jūsu labjutību sargā patiesi cītīgi. Vakarnakt ceļā no Rātslaukuma līdz Sarkandaugavai piesējās trīs reizes. Būtu vēlējies, kaut viņi divdesmit gadu Centrāltirgū спирт, водка, сигареты būtu tikpat cītīgi tvarstījuši!

26.–29.oktobris. Kišiņeva 🇲🇩

(tapis gaisa kuģī uz Kutaisi 🇬🇪)

Проклятый город Кишинёв! Tебя бранить язык устанет. (Puškins, bijis turp izsūtīts)

Kāpēc Kišiņeva? — Kad parādījās Covid sertifikāti un beidzās lielā mājsēde, vajadzēja kaut kurp. Ļoti vajadzēja. Gandrīz vienalga, kurp, ka tik prom. Tajā brīdī turpceļš uz Kišiņevu bija dabūjams par smiekla naudu. Nopirku. Diezgan bieži nopērku lētu turpceļa biļeti un pēc tam štukoju, kā lai tikpat lēti tiek mājās. Vēsā prātā apsverot, intetesantāk būtu bijis laist uz Balkāniem.

Sākotnējo eleganto turpceļu (divas stundas starp lidojumiem Dortmundē) izčakarēja vizieris — pārcēla pirmo lidojumu sešas stundas vēlāk. Izdevās salāpīt — ar boļķika rīta lidojumu uz VIE, un tad ar raini uz DTM. Par jauno biļešu atmaksu gaidāma cīņa ar vizieri. Visa diena ceļā, tomēr tikai viena. Dortmundē turklāt atnāca ziņa, ka beidzamais lidojums pusotru stundu kavēsies.

Varētu teikt, ka trīs dienas Kišiņevā vienkārši laiskojos: klīdu pa pa parkiem un ielām, sēdēju kafejnīcās un malkoju vīnu. Skatīt tur patiesi gauži maz — pilsēta nekad nav baudījusi Austroungārijas svētību, un ļaunas mēles vēstī, ka Krievijas impērijas laikā tā kļuvusi par guberņas centru ar kukuļa starpniecību. Starp kariem Besarābija (Moldova) bijusi Rumānijas daļa (kā tai pienāktos būt, jo pamatiedzīvotāji runā rumāņu valodā (=rumāņi). Noteikti nav bijusi starp valsts plaukstošākajiem apgabaliem — kur nu tai līdzināties kādreizējās Ungārijas karaļvalsts daļai Transilvānijai! Besarābiju tāpat kā mūs 1940. gadā pakampa Staļins, un neatkarīga tā kļuva 1991.gadā pēc nesagraujamās sabrukuma. No malas raugoties, Moldovai būtu vajadzējis pievienoties Rumānijai, bet vietējiem virsaišiem noteikti labāk tikās būt pirmajiem ciemā, ne padsmitajiem Romā (Rumanijā). Ilgāk pastāvējušām valstīm Latvijas uzrašanās 1918. gadā droši vien šķita tikpat dīvains kāzuss.

Galvenā iela (Stefana del Mares bulvāris) un divas paralēlās ielas uz katru pusi vēl atgādina pilsētu mūsu izpratnē, bet tālāk jau sākas īsta Daugavpils: vienstāva dzīvojamās mājas noslēgtiem pagalmiem un pa vidu pa kādai deviņstāvenei, kurai pirmais un otrais stāvs apaudzis ar iemītnieku dzīves telpas paplašinājumiem. Diezgan daudz nepabeigtu celtņu, un galvenās ielas malā pamesta slejas kādreiz pilsētas smalkākā viesnīca Intercontinental. Nomācoši daudz Staļina laika ēku — varbūt tāpēc tikpat kā ne uz brīdi neatstājās Daugavpils sajūta. Trešās dienas vakarā beidzot ar prātu aptvēru, kā man Kišiņevā visu laiku trūcis — nevienas pašas funkcionālisma ēkas. Neatkarības laikā saslietas samocītas augstceltnes vienos zelta krāsas spoguļstiklos. Tad jau labāk ar taisnstūra paralēlskaldņiem būtu iztikuši.

Moldova ir trūcīgākā valsts Eiropā, turklāt lielākā daļa rūpniecības palikusi bandītu pārvaldītajā Piedņestrā. Tirgū augļi un dārzeņi gandrīz par velti: bumbieri un plūmes €0,30/kg, vīnogas €0,50/kg. Viens pie otra valūtas maiņas kantorīši, kuros citzemju naudiņu pirkšanas un pārdošanas kurss tikpat kā neatšķiras — piemēram, 20,28–20,33 lejas par eiru. Cik miljardu tā jāapgroza, lai kaut ko nopelnītu!? Kādu nedēļu pirms manas ierašanās valstī bija izsludināts ārkārtas stāvoklis sakarā ar Krievijas draudiem aizgriezt dabasgāzes krānu. Moldāvu atbilde krieviem bija patiesi eleganta — bija nogriezuši gāzi kādai mūžīgajai ugunij.

Pirmajā dienā nopirku vietējo SIM karti: 120GB & 600min iekšzemes sarunu par €1,40. Viņi noteikti atstāj tās kartes mantojumā! Es ar saviem 2GB mēnesī tēvijā nevaru tikt galā.

Daži (desmiti) saņems pastkartes. Nedomājiet, ka īpaši meklēju tik briesmīgas — pilsētas pašā centrālākajā grāmatnīcā bija dabonami divi komplekti, abus arī nopirku. Markas gan viņiem košas — ne salīdzināt ar Latvijas pasta fifty shades of dung.

Pirmās divas dienas bija īsta atvasara (27. un 28. oktobrī). Turpmākais texts tapis kādā parkā, sūcot kafiju.

Sajūta kā piejūras kūrortā pirms slēgšanas uz ziemu: vairums āra kafejnicu slēgtas; tajās, kas vēl vaļā, oficianti iegrimuši tālruņos & skan nomierinoša angļus mūzika no saldajiem deviņdesmitajiem (a lá Stings). Visi celiņi lapās, jo kāpēc gan slaucīt, ja atpūtnieku vairs tikpat kā neviena. Gana silts (+18c) & gandrīz bezvējš, mušas & lapsenes šiverē ēdamā meklējumos, piesaulē tā vien kārojas novilkt praķīti, tomēr visu caurstrāvo Lielās Bojāejas sajūta. Man pietrūkst trūdošu lapu aromāta — sen nav lietus bijis.

Vienu rītu Olita uzdeva sarežģītu jautājumu: Vai no rīta pamodies Tu zini, kādā valstī atrodies? Nezināju, ko atbildēt. Ne vienmēr.

Vai nožēloju, ka Kišiņevas vietā neaizbraucu citurp? — Noteikti ne. Šīs bija vienas no retajām brīvdienām, pēc kurām nevajadzēja divtik laika, lai no brīvdienām atgūtos (gluži ierasta lieta).

Par atceļa piedzīvojumiem @BCN — nākamajā textā.

P.S. Pateicība par manu labjutību pienākas arī datoram — visu nakti pirms aizbraukšanas Sarkandaugavā rūca un rādīja, bet kādas četras stundas vēlāk @VIE bija tumšs un mēms. Viss, kas notiek, notiek uz labu. Patiesi ceru, ka tulkošanas projektu vadītājiem izdevās izstrēbt manis/datora savārīto.

P.P.S. Rīgā pirmais gājiens bija uz Meža kapiem — ieelpot trūdošu lapu aromātu. Rozentāls un Meierovics vietā.