Berlīne 🇩🇪 —Luksemburga 🇱🇺 —Lisabona 🇵🇹

Šī ceļojuma foto: https://t.me/POR_islands (Telegram)

Svētdiena. Labi nāk miegs, un nolemju, ka uz baznīcu neiešu. Toties aizeju pastaigāt pa Šarlotenburgas pils parku, un no turienes līdz TXL 🇩🇪 (Berlīnes Tēgeles lidosta) labs spļāvējs aizspļaut var.

Labi, ka esmu lidostā stundu pirms lidojuma (Rīgā parasti ierodos 40min pirms plānotā izlidošanas laika) — angārā à la padomju laika minerālmēslu novietne zemcenu lidsabiedrību pārvadāto lopiņu labturības noteikumi netiek ievēroti nemaz: saspiesti, smacīgi, turklāt drošības pārbaudes rinda virzās draudīgi lēni. Kamēr tieku līdz izejai uz savu gaisa kuģi (FR42 TXL 🇩🇪 — LUX 🇱🇺), iekāpšana jau sākusies. Vāczemē bagāžai neviens uzmanību nepievērš, tāpēc datoru no mugursomas laukā nevelku & aukliņsomā zem jakas neslēpju. Vieta atkal gadījusies pie avārijas izejas. Esmu nopircis nesavienotus lidojumus, starp kuriem 3h15, bet šoreiz viss notiek kā pēc pulksteņa: 1h10, & galā.

Smalkajā LUX 🇱🇺 lidostā pat no raiņa gaisa kuģiem sēdina ārā pa cauruli, nav vis jāčāpo pa peronu vējā & salā (neatiecas uz šodienu). Nopriecājos, atradis tranzīta gaiteni: ietaupīsies viena atmīnēšanas reize.

Apsēstos, izvelku sviestmaizes & datoru un grasos aprakstīt savus piedzīvojumus, bet tad nolemju piezvanīt Gitai. Pirms divām nedēļām, kad beidzamo reizi runājām pa tālruni, Gita teicās, ka šajā laikā būšot Horvātijā. Nu, vismaz pasveicināšu no Luxas.

Ar Gitu & Uldi esmu pazīstami kopš 1992. gada: tad kopā ar Gitu mācījāmies norvēģu valodu. Pirms gadiem desmit viņi pārvācās uz Luxu, un kopš tā laika mans svēts pienākums ir vismaz reizi gadā viņus apciemot, citādi Gita teic, ka vairs nemīlot... Viņa pati gan uz Sarkandaugavu reizi desmit gados (nav jau tik traki, kad Gita Rīgā, saskrienamies gandrīz katru reizi). ;)

Zvanu, un izrādās, ka viņi jau atpakaļ no Horvātijas. Desmit minūšu vēlāk sēžos Gitas auto, un drīz vien bez sālsmaizes ieveļos viņu jaunajā miteklī (kājām 45min no lidostas, bet tāda reize vēl pienāks). Tieku pie necerētām pusdienām (ar vīnu, protams) un tad, kad no TAP atnāk īsziņa, ka lidojums kavēsies pusstundu, pie vēl viena. Dzīves apreibinātu, Gita ved mani atpakaļ uz lidostu. 

TP693 LUX 🇱🇺 — LIS 🇵🇹. TAP lidojumos nav iespējams veicināt sēdvietu gadīšanos līdzās avārijas izejai (vismaz man/celakaja.lv tādas bezmaksas tehnoloģijas nav zināmas), tāpēc kāpju gaisa kuģī beidzamais, un apsēstos, kur paredzēts, un izatstiepju kātus. Un palielos stjuartei, ka parasti man ļoti veikli izdodas atdarīt avārijas izejas durvis (vīns!).

LIS 🇵🇹

2h40, un esam galā. Izkāpju tomēr pa regulāro izeju. Šī piektā reize Lisabonā; pārvietojos tikpat kā aizvērtām acīm. Stunda ceļā, un esmu hostelī pie Pombāla laukuma. Hostelis gadsimtu sena īres nama (kura visos stāvos pa hostelim vai viesu namam) augšstāvā; no verandas aizraujošs skats uz apkārtējo kvartālu jumtiem.

Apēdu Gitas pusdienu dēļ ietaupītāssviestmaizes, patērgāju ar kādu jaunu krieviņu vārdā Vasīlijs, kuru nezin kādi vēji atpūtuši no Sibīrijas (Omskas? Tomskas?) & liekos uz auss.

Sākotnēji šo nakti bija paredzējis pārlaist lidostā, jo nākamā rīta agrumā biju nopircis raiņa biļeti uz Terseiru (FR 6066 LIS 🇵🇹 — TER 🇵🇹), taču SATA nevarēja/negribēja izkārtot man tālāk tādu bezmaksas lidojumu (sīkāk par tiem 26. septembra textā), kādu vēlējos, tāpēc norakstīju zaudējumos 16,42 eiru  un par smiekla naudu nopirku lidojumu LIS 🇵🇹 — TER 🇵🇹 — PDL 🇵🇹 — CVU 🇵🇹 trešdienas rītā. Rīt visu dienu pa Lisabonu.

Ja vēlies lasīt par nākamo dienu (16. septembri), spied šeit >>>>