Mīļo lasītāj, ja vēlies saņemt e-pasta paziņojumu, ka šeit uzradies jauns teksts, ieraksti savu e-pasta adresi tekstlodziņā kreisajā pusē & nospied pogu Submit līdzās. Abonentu saraksts būs zināms tikai man & mātei Gūglei+.
26. jūnijs, RIX-KBP-(TBS)
Tā nu iznācis, ka Padomijas laikā nebija gadījies nokļūt Sakartvelo, tāpēc pērnajā augustā, kad ukraiņu aviolīnijām bija first minute prices (ap 20 eiru par lidojumu uz citām zemēm, mazāk nekā desmit eiru iekšzemes lidojumiem Ukrainā), sapirku lidojumus RIX-KBP-TBS-KBP-CWC (Čerņivci), LWO-KBP-RIX. Gluži jebkuru dienu lidojumi par tādu cenu nebija dabonami, citādi būtu laidies prom no tēvzemes pirms Dižās šašliknakts. Un - ja tajā vakarā, kad no Tbilisi atgriezos Kijivā - būtu bijis lidojums uz Teherānu, Čerņivcu vietā būtu plivinājis turp.
Lidojums uz Kijivu (šoreiz, par laimi, pusdivpadsmitos dienā) ierasts kā brauciens 2. autobusā: šogad KBP man sācies un beidzies vairāk lidojumu nekā RIX. Kijevā aizdodos uz pilsētas centru, jo lidostā (astoņas stundas starp lidojumiem) var tikai griestus pētīt. Pa ceļam pie metro stacijas Harkivska nopērku ķiršus un tomātus. Nedēļas laikā cenas maķenīt kritušas.
Pāris ielu gājienā no Kreščatika atrodu dažas vietas, kur nekad neesmu bijis. It kā sakopts, bet netīk man Kijiva, netīk! Diezgan daudzi - gan čiloveki, gan žinkas - brudierētos kreklos. Jūtos gluži kā Latviešu Kolektīvās Pašapmierināšanās Svētkos, kas pēc dažām dienām - bez manis! - sāksies Mežaparkā. Mīļajā Ļvivā (kur 90% ukraiņu) citādas ukrainiskuma izpausmes - ne no pūralādēm.
Pāris ielu gājienā no Kreščatika atrodu dažas vietas, kur nekad neesmu bijis. It kā sakopts, bet netīk man Kijiva, netīk! Diezgan daudzi - gan čiloveki, gan žinkas - brudierētos kreklos. Jūtos gluži kā Latviešu Kolektīvās Pašapmierināšanās Svētkos, kas pēc dažām dienām - bez manis! - sāksies Mežaparkā. Mīļajā Ļvivā (kur 90% ukraiņu) citādas ukrainiskuma izpausmes - ne no pūralādēm.
Atpakaļ uz lidostu, pārbaudes, kilograms ķiršu, gaidot ļitaku, otrs kilograms pašā ļitakā (tas pats UR-PSR, kas mani šodien no Rīgas uz Kijivu vizinājis), divarpus stundu ceļā, ieskaitot līkumu ap Krimu, un vienos naktī esmu TBS.
Robežsardze iespiež pasē zīmogu (it kā nevajadzētu: iebaukt drīkst arī ar identifikācijas kartēm, kuras nekādi neapzīmogosi), muitas postenis neapvīrots (& neapsievots), un drīz vien jau esmu uzgaidāmajā zālē. Vaļā kādi četri vai pieci valūtas maiņas būceņi (1.20am!), visos atšķirība starp pirkšanas un pārdošanas kursu smieklīgi maza. 1EUR=2,85 GEL (Sakartvelo lari). Samainu 20 eiru: ar to vajadzētu būt gana taksim uz pilsētu. Cik esmu lasījis, par 15 eirām varot aizbraukt bez īpašām kaulēšanās prasmēm.
Tiklīdz esmu ārā no termināļa, uzklūp taksistu bars. Pirmais piedāvājums - 45 eiras; saku nē & soļoju uz priekšu (interesanti, cik tālu), nākamie prasa aizvien mazāk un mazāk, un drīz vien esmu gatavs sist saujā par 30 lari, bet tad piebrauc satiksmes autobuss lielu gaismas tablo, uz kura skaitlis 37 un maršruts skaistiem kartli (=kartveļu valoda) ķeburiem (lai viņi man piedod; četru dienu laikā pārliecinoši iemācījos kādus četrus; astotnieciņš, kam apakšā liels loks (ტ), ir t).
Tā kā saujā sitis vēl neesmu, turklāt uzradusies kārtībnieki, kas ņemas skaidroties ar manu vedēju, kāpju autobusā. Kūl, brauc uz staciju pilsētas centrā.
Arī uz biļešu automāta norādes skaidrā sakartveļu valodā, tostarp minēts arī skaitlis 50. Par laimi, naudas mijas rezultātā esmu ticis arī pie dažām kapeiciņām, ieberu aparātā 50 tetri (1 lari=100 tetri), un tas aplaimo mani ar biļeti. Brauciens - 17 centu: labais! Divi ārzemnieki mēģina kaut ko samainīt pie šoferīša, bet viņam nav sīcenes. Atdodu atlikušās kapeiciņas, bet divām biļetēm neiznāk tik un tā. Tad kāds vietējais puisis ar savu e-talonu vienu biļeti viņiem uzsauc.
Necik ilgi, un dodamies ceļā. Sākumā gabals pa šoseju, tad pilsēta klāt. Pamanu vairākas mūslaiku celtnes, no kurām gluži vai elpa aizraujas. Vēlāk dienasgaisgaismā gandrīz visu atpazīstu.
Pēc pusstundas brauciena stacija klāt. It kā skatījos, ka hostelis ne pārāk tālu no šejienes, bet, gatavodamies braukt ar taksi, neesmu apgādājies ne ar papīra karti, pat ne izdruku no booking.com; viedtālrunis - cerībā, ka to ceļojuma laikā salabos, - (ne)vaid somā miris. Neatliek nekas cits kā taksis. Pirmais, kam vaicāju pēc Tsinamdzgvrishvili ielas, to zina. Sēstos iekšā & braucam. Izrādās, ka hostelis turpat ap stūri - ne tālāk kā 3 km no stacijas. Dodu piecus lari (arī tas pārmaksāts, ja brauciens no lidostas maksā 30), šoferītis kaut ko pukst par desmit, bet pie rīkles neķeras.
Hosteļa pagalmam priekšā paaugsts metāla žogs; meklēju zvana pogu, bet tad nejauši nospiežu vārtiņu rokturi - tie vaļā. Kad esmu ticis līdz ieejas durvīm (arī tās vaļā) pusotrajā stāvā, no ēkas aizmugures parādās jauns cilvēks, ierāda istabu & novēl labu nakti. Pa istabas logu redzams izgaismots televīzijas tornis kalnā otrpus upei & kāda dīvaina milzu kaste zem tā.Kondicionieris nevēlas klausīt manām pavēlēm, tāpēc ļaujos Lisabonas naktij. Ārā vismaz +25c.
Tā kā saujā sitis vēl neesmu, turklāt uzradusies kārtībnieki, kas ņemas skaidroties ar manu vedēju, kāpju autobusā. Kūl, brauc uz staciju pilsētas centrā.
Arī uz biļešu automāta norādes skaidrā sakartveļu valodā, tostarp minēts arī skaitlis 50. Par laimi, naudas mijas rezultātā esmu ticis arī pie dažām kapeiciņām, ieberu aparātā 50 tetri (1 lari=100 tetri), un tas aplaimo mani ar biļeti. Brauciens - 17 centu: labais! Divi ārzemnieki mēģina kaut ko samainīt pie šoferīša, bet viņam nav sīcenes. Atdodu atlikušās kapeiciņas, bet divām biļetēm neiznāk tik un tā. Tad kāds vietējais puisis ar savu e-talonu vienu biļeti viņiem uzsauc.
Necik ilgi, un dodamies ceļā. Sākumā gabals pa šoseju, tad pilsēta klāt. Pamanu vairākas mūslaiku celtnes, no kurām gluži vai elpa aizraujas. Vēlāk dienasgaisgaismā gandrīz visu atpazīstu.
Pēc pusstundas brauciena stacija klāt. It kā skatījos, ka hostelis ne pārāk tālu no šejienes, bet, gatavodamies braukt ar taksi, neesmu apgādājies ne ar papīra karti, pat ne izdruku no booking.com; viedtālrunis - cerībā, ka to ceļojuma laikā salabos, - (ne)vaid somā miris. Neatliek nekas cits kā taksis. Pirmais, kam vaicāju pēc Tsinamdzgvrishvili ielas, to zina. Sēstos iekšā & braucam. Izrādās, ka hostelis turpat ap stūri - ne tālāk kā 3 km no stacijas. Dodu piecus lari (arī tas pārmaksāts, ja brauciens no lidostas maksā 30), šoferītis kaut ko pukst par desmit, bet pie rīkles neķeras.
Hosteļa pagalmam priekšā paaugsts metāla žogs; meklēju zvana pogu, bet tad nejauši nospiežu vārtiņu rokturi - tie vaļā. Kad esmu ticis līdz ieejas durvīm (arī tās vaļā) pusotrajā stāvā, no ēkas aizmugures parādās jauns cilvēks, ierāda istabu & novēl labu nakti. Pa istabas logu redzams izgaismots televīzijas tornis kalnā otrpus upei & kāda dīvaina milzu kaste zem tā.Kondicionieris nevēlas klausīt manām pavēlēm, tāpēc ļaujos Lisabonas naktij. Ārā vismaz +25c.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru