2017. gada 24. maijs

Karpati, 1. diena (24. maijs)

Ceļojuma aizsākums meklējams pērnā gada 23. novembrī: celakaja.lv bija publicēta ziņa par citu ceļojuma urķu atrastu cenu kļūdu - Viļņa- Ļviva-Viļņa ar ukraiņu lidsabiedrību МАУ par sešām naudiņām. Par sešām gan varēja dabūt tikai tad, ja maksāja caur Sviedrijas tīmekļa bankām, bet arī divdesmit divas bija gana lēti, lai grābtu biļeti bez garas domāšanas. Turp trešdien, 24. maijā, atpakaļ - pirmdien, 29. maijā. Laika pietiekami, lai izdomātu, ko galā sadarīt.
Drīz vien bija kāda LuxExpress akcija, un par piečuku nopirku autobusa biļeti uz Viļņu.  Bet tad ukraiņi izlēma, ka trešdienās tomēr uz Ļvivu nelidos, un no autobusa biļetes varēja droši locīt kuģīti  un laist renstelē. Par laimi, pienāca zīdaiņu laiks (par to vairāk 15. janvāra ierakstā): virtuālu zīdaini jau biju radījis (izdomājis) un nopirku mums abiem biļetes Rīga-Viļņa ar boļķiku. Par eiru, varbūt trim, noteikti ne dārgāk. Maķenīt bažu jau bija, ka starp abiem lidojumiem vien 35 minūtes, bet galu galā man pieredze, kā 45 minūšu laikā pārsēsties no viena ļitaka otrā Minskā. Tur pa vidu tranzīta reģistrācija, drošības pārbaude, robežkontrole un, iespējams, arī rektoskopija uz Mr. Lukašenko rēķina. ;) (Būs kādreiz par to jāuzraksta!)  Drīz vien nopirku tādu pašu atceļa biļeti (Viļņa-Rīga). Vairs neatminos, kāpēc, bet izveidoju jaunu virtuālu zīdaini vārdā Ģertrūde. Iespējams, vecais bija apnicis (apmēram kā profils sociālos tīklos).
24. maija rītā kārtīgi aplēju puķes, aizgāju patipināt pa Mežaparku, iemetu mugursomā trīs pārus zeķu, divas apenes un ziepju trauku (tik un tā no vieglas ceļošanas nekas neiznāca; bļāviens, vai tik man nebūs iesmērējuši radiologu apenes!), nopirku končas ukraiņu draugiem un aidā uz lidostu.
Biju noskatījies, ka BT345 kavējas ļoti reti, jo ar atceļa lidojumu ved uz Rīgu tranzīta pasažierus, un pamatīgāka kavēšanās boļķikam nozīmē kompensācijas u.c. sū**s. Pie izejas uz ļitaku atdevu zīdaiņa iekāpšanas karti un teicu, ka jaunais cilvēks pārdomājis un nelidos. Nekādu jautājumu. Pirms pacelšanās paspēju pas'tīties flightradar24.com, ka ukrainis tikko pacēlies un būs Viļņā vienlaikus ar mums/mani. Bingo!
Pūta ziemelis, pacēlāmies uz līča pusi, apmetām loku virs Sarkandaugavas (nočekoju, ka mājās logu esmu aizvēris!) un maucām uz Viļņu. Piloti bija tā aizņemti ar gāzes pedāli, ka nācās iztikt bez stāstiem par ātrumu, augstumu, gaisa temperatūru ārpusē un to, cik ļoti boļķiks mūs mīl. Rezultātā paziņoto 45 minūšu vietā bijām sarāvuši trīsdesmit sešās. Ticis uz zemes, skatījos, kas ar ukraini: bremzes, viņiem vēl 11 minūšu lidojams.
Viļņas lidosta lielumā kā Balvu autoosta, un no lidlauka autobusa uz reizi ielaiž tranzīta zonā. Atrādīju pasi, nesteidzīgi aizgāju līdz izejai uz ļitaku, un tikai tad beidzot aiz loga parādījās ukrainis. Mierīgi būtu paspējis iziet ārā, izpīpēt pāris cigiņu un no jauna iziet drošības pārbaudi.
Nevienu lidojumu bez adīkļa.
Vienīgais, kas man tīk pie МАУ, ir viņu Embraer190. Forši aparāti, ērti sēdekļi, uzšaujas stāvus gaisā, un salonā pavisam kluss salīdzinājumā ar boļķika ventilatoriem (Bombardier Dash 8 Q400). Mazāk kā stunda, un esam KBP (Kijevā). Pasu kontrole, drošības pārbaude (satriecošas manieres: Мужчина, идите сюда...) un drīz vien sākas iekāpšana lidojumam uz Ļvivu. Nevedas pārāk raiti, uz ļitaku ved ar autobusu, un izlidojam pusstundu vēlāk, nekā vajadzētu.
Vēl viena stunda, un esmu galā. Ļvivā Eiropas futbola čempionātam (2012) par godu uzbūvēta jauna lidosta, iekāpšana un izkāpšana tikai caur caurulēm, viss tīrs un plašs. Izskatās, ka bijis pamatīgs lietus, gaiss gluži dzestrs, un nākas meklēt jaciņu. Tūliņ arī nāk trolejbuss, un pēc 20 min esmu pilsētas centrā. Pavakariņoju Пузата хата - lidiņa līdziniecē. Kopš beidzamās reizes (aprīlī) pagrabstāvs izremontēts, ne vairs zedeņu žogu, ne plastmasas ziedu viju, toties elektrības kontakti no vienas vietas. Tikām zeme gaisu atkal sasildījusi, un gluži labi vienā t-kreklā. Izmetu loku pa vecpilsētu un dodos uz staciju.
Plkst. 1.02 vilciens uz gucuļzemes lielāko pilsētu Kolomiju. Piecu stundu brauciens, gultasveļu un obligāto tēju ieskaitot, ap trīsarpus eiru. Saklāju guļvietu uz augšējās lāviņas un liekos uz auss.

1 komentārs:

  1. Gaidu turpinājumu! Ļvivā man patika "starptautiskais pelmeņu fonds" maza ēdnīca, kur var dabūt hinkaļus, vareņikus, mantus , pelmeņus utml

    AtbildētDzēst