2018. gada 11. aprīlis

uz Madeiru, trešā diena

Portu-Funšala


Lidojums uz Madeiru paša vakarā, tāpēc nesteidzu izvākties no hosteļa istabas. Rāms brokasts. Laiks, šķiet, uzlabojies: nelīšot, & dienā līdz +15c.
Klīstu pa jau redzētām & vēl neredzētām vietām un baudu pilsētu. Ieklīstu arī kapsētā: turīgākiem mazītiņi mauzolejiņi (tie, kas saglabājušies Lielajos kapos, ir vienkārši milzīgi salīdzinājumā ar portugāļu), ne tik turīgiem - parastas kapa vietas. Mauzolejiem stikla durvis ar caurspīdīgiem aizkariņiem, diezgan labi var redzēt, kas iekšā. Vienā otrā gar abām sānu sienām plaukti, un uz tiem - zārki. Koka. Nevarētu būt, ka ar visu aizgājēju iekšā, drīzāk mauzoleji kā noliktavas: nopērk vienu zārciņiu uz saimi, un tad daudz gadsimtu miers. Nedilst taču tik dikti, ja nu vienīgi kāds rokturis nolūst.
Oryctolagus cuniculus (100% recyclable)
Upes viņā krastā tāds kā spīķeru kvartāls, kur kādreiz darīts un glabāts portvīns. Tagad tur viesnīcas, klubi, veikaliņi. Arhitekti atkal plosījušies: tiltiņi pāri zālājiem, soliņi, koka klājuma ietves. Uz kādas mājas stūra no visvisādām drazām - riepām, spaiņiem, plastmasas gabaliem u.tml. - uznaglots trusis. Tūristu pūlītis pie tā nepazūd ne uz mirkli.
Pilsētā diezgan daudz jūgendstila, arī gaišā akmenī cirstais rātsnams pilsētas galvenajā laukumā. Turpat līdzās galvenais pasts ar filatēlijas nodaļu (draugi tā izlutināti, ka par standartmarkām ar kaut kādām galvām rauktu degunu). Nopērku burvīgas markas ar kazām un aitām (večiem) un Dona Ruiša tiltu (visiem). Kopš Līga reiz, saņēmusi atklātni ar burvīgām ukraiņu markām ar vardēm & krupīšiem, pavaicāja: Un ko tu vēlējies ar tiem teikt?, saprotu, ka zināmu mesidžu var nodot arī ar markām. Vai uztvert. ;D
Nāk laiks, kad jādodas uz lidostu. Atgriežos hostelī pēc somas, iedzeru kafiju & ieēdu dažus olu krēma groziņus (pastel de nata). На фкус дерьмо, но есть можно. Pirmajā reizē Portugālē nudien šķiet, ka viņi no tiem vien pārtiek; tāpat kā Zalcburgā no mocartbumbiņām.
20min ar metro (zem zemes tas tikai pašā centrā, citur tas virszemē, taču pa norobežotām sliedēm) & esmu lidostā. Kad reģistrējos, pasaku, ka zīdainis pārdomājis & nelidos. Jautājumu nav. Gaisa kuģis (Airbus 319) patukšs, lidojums bez piedzīvojumiem. Gaisā iedod ēst & ielej vīniņu (ar raini, boļķiku un vizieri (WizzAir) vien lidodams, esmu atradis, ka gaisā kaut ko dod par velti). Galvenais - ir kontaktligzdas gadžetu lādēšanai. Gan tālrunis, gan ārējais akumulators gandrīz sausi. Paredzētu divu stundu vietā tiekam galā kādā pusotrā: arī šitos šoferīšus velk uz gultu, un paspēju uz noskatīto autobusu 0.15am. 20min brauciens, un esam Funšalas centrā. Ārā ap +15c, novelku abas jakas & soļoju kādus 2,5 km līdz hostelim. Jauna dāma ir mani gaidījusi, atver durvis pēc pirmā zvana, un 10 min vēlāk esmu jau slīpi. Rīga vairāk nekā 4000 km attālumā.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru