Lisabona-Portu-Amsterdama, Gurrelieder
Madeiru brauciena sākums bija lētu FRA-OPO biļešu piejamības noteikts, atceļā devos 18. aprīlī, jo ļoti vajadzēja ieskriet Amsterdamā: gadu iepriekš, kad opernami viens pēc otra publiskoja nākamās (2017./18.) sezonas repertuāru, pamanīju, ka Amsterdamā Šēnberga aprīļa beigās un maija sākumā GURRES DZIESMAS (GURRELIEDER), kas pirms trim gadiem bija pamatīgi saslavētas klasiskās mūzikas recenziju vietnē bachtack.com. Amsterdamas operas intendants Pjērs Odī (Pierre Audi), kurš turklāt ir arī ārkārtīgi veiksmīgs - atšķirībā, piemēram, no Žagara k-ga - režisors, pirmoreiz mūzikas vēsturē Šēnberga kantāti bija papildinājis ar darbību uz skatuves, un opera bija nolēmusi šajā sezonā operu atjaunot (Amsterdamas opera ir tā dēvēta projektu opera - savāc radošo brigādi, iestudē kādu operu, nospēlē to ap desmit reižu un ķeras pie nākamās (patiesībā nākamā iestudēta laikā, kad rādīta iepriekšējā). Ieskatam Amsterdamas operas repertuārs 2018./19. gada sezonā.
Lidojums Lisabona-Portu-Amsterdama pulksten desmitos; patīkami, nav jāceļa nakts melnumā. Pirms kādiem septiņiem astoņiem gadiem viena no metro līnijām pagarināta līdz lidostai (ļoti loģisks solis, 27 milj. pakšu 2017. gadā), ceļš ar pārsēšanos aizņem mazāk par pusstundu.
No LIS uz AMS vismaz desmit tiešu lidojumu dienā, bet lētākais - pusotru reizi dārkāks nekā ar tapu caur Portu.
Pirmais posms LIS-OPO ar ATR 72 - tādu pašu lidojošu gružkasti kā boļķika Bombardier Dash 8 (ar propelleriem). Ap 50 min, un esam galā. Ceļā rakstu pastkartes, jo adīšanai elkoņtelpas daudz par maz.
Beidzot varu aplūkot Portu lidostu dienasgaismā: vareni! Atsegtas tērauda būvkonstrukcijas, viss vienā stiklā; izskatās, ka Zaha Hadida & Kalatrava būtu kūmās stāvējuši. Starp lidojumiem 1h15, pastaigāju, kādā grāmatu veikalā pavaicāju pēc pastkastes, un man atsaka, lai atstājot vien viņiem (tās jau sen pie adresātiem Rīgā un citviet).
Posms OPO-AMS ar Airbus 319, gaisakuģis pustukšs. Kad nodziest sprādžu zīme, pārvācos pie avārijas izejas & pavadu visu ceļu vienā mierā margodams. Galā esam pirms laika, līdz izrādes sākumam vairāk nekā četras stundas.
Kad esmu ticis līdz Amsterdamas centram, pirmais gājiens uz operas kasi noskaidrot, vai vecā kārtība & vai kādas cerības uz biļetēm. Amsterdamas operā parasti visas biļetes izpirktas vai rezervētas mēnešiem tālā nākotnē. Skaidrs, ka klausītāju plāni var mainīties, tāpēc opera jau izsenis (pats pirmo reizi pārbaudīju 2005. gadā) ieviesusi kārtību, ka stundu pirms izrādes sākuma biļešu kārotājiem izsniedz kārtas numurus (ir divas rindas - parastiem ļaužiem & studentiem), un pusstundu pirms izrādes - patiesībā viņi gaida rezervējušos līdz beidzamajam brīdim, kad atlicis ne vairāk kā desmit minūšu - sāk pārdot neizpirktās biļetes, vispirms parastiem ļaužiem par nominālvērtību, tad studentiem par 15 naudiņām.
Tavu pārsteigumu - izrādās, ka uz šodieneas izrādi (atjaunojuma pirmizrāde, bet trešdienas vakars) visas biļetes nav rezervētas, un savējo par 15 naudiņām varu dabūt uz līdzenas vietas. Kad pirku pirmās lidmašīnas biļetes (janvāra beigās), neienāca prātā pas'tīties operas tīmekļa vietnē, jo biju pārliecināts, ka visas izķertas. Kjūt, nebūs pēc pusotras stundas jānāk vēlreiz šurp pēc numuriņa & tad stundu jānervozē - būs vai nebūs.
Līdz operas sākumam.
Gurres dziesmas
Iestudējums
Izrāde galā ap desmitiem, līdz nākamajam gaisa kuģim deviņas stundas. Nakts melnumā vilcieni uz lidostu reizi stundā (~45 min pāri apaļai stundai). Nakts silta kā pie mums jūnijā: nolemju paklimt pa pilsētu & tikai tad uz lidostu. Paklanos Naktssardzei (bronzā lietu skulptūru grupai pēc Rembranta slavenākās gleznas) Rembranta laukumā, noeju gar Heineken darītavu un Valsts mākslas muzeju (kurā Naktssardzes oriģināls) & dodos uz Vondelparku. Piknikotāji pazuduši, bet riteņbraucēju plūsma Amsterdamā, šķiet, pilnīgi neapsīkst nekad. Viens otrs brauc skaļi dziedādams (varbūt zvaniņa trinkšķināšanas vietā tumsā?), ir arī gājēji.
Atrodu soliņu zem laternas, izdzeru kādā zāles smēķētavā pirktu kafiju ar Lidl-a radziņiem un sieru, uzrakstu draugiem WhatsApp-ā pirmos iespaidus par izrādi, tad dažas pastkartes un lēnā garā dodos uz stacijas pusi.
Vilciens 2.46am, un ap pusčetriem esmu atmīnēts & izlaists no Šengenas. Šitā lidosta gan neguļ nekad. Uzeju zviļņus, kur var izstiepties visā 1m89 garumā un kam - svarīgākais! - līdzās USB ligzdas gadžetu lādēšanai. Iestatu modinātāju uz sešiem & liekos uz auss. Laikam sirdsapziņa tīra, jo nav jāgaida pat ierasto 12 sekunžu.
 |
| Autors kā Meža Balodis (WaldTaube) |
No LIS uz AMS vismaz desmit tiešu lidojumu dienā, bet lētākais - pusotru reizi dārkāks nekā ar tapu caur Portu.
Pirmais posms LIS-OPO ar ATR 72 - tādu pašu lidojošu gružkasti kā boļķika Bombardier Dash 8 (ar propelleriem). Ap 50 min, un esam galā. Ceļā rakstu pastkartes, jo adīšanai elkoņtelpas daudz par maz.
Beidzot varu aplūkot Portu lidostu dienasgaismā: vareni! Atsegtas tērauda būvkonstrukcijas, viss vienā stiklā; izskatās, ka Zaha Hadida & Kalatrava būtu kūmās stāvējuši. Starp lidojumiem 1h15, pastaigāju, kādā grāmatu veikalā pavaicāju pēc pastkastes, un man atsaka, lai atstājot vien viņiem (tās jau sen pie adresātiem Rīgā un citviet).
Posms OPO-AMS ar Airbus 319, gaisakuģis pustukšs. Kad nodziest sprādžu zīme, pārvācos pie avārijas izejas & pavadu visu ceļu vienā mierā margodams. Galā esam pirms laika, līdz izrādes sākumam vairāk nekā četras stundas.
Kad esmu ticis līdz Amsterdamas centram, pirmais gājiens uz operas kasi noskaidrot, vai vecā kārtība & vai kādas cerības uz biļetēm. Amsterdamas operā parasti visas biļetes izpirktas vai rezervētas mēnešiem tālā nākotnē. Skaidrs, ka klausītāju plāni var mainīties, tāpēc opera jau izsenis (pats pirmo reizi pārbaudīju 2005. gadā) ieviesusi kārtību, ka stundu pirms izrādes sākuma biļešu kārotājiem izsniedz kārtas numurus (ir divas rindas - parastiem ļaužiem & studentiem), un pusstundu pirms izrādes - patiesībā viņi gaida rezervējušos līdz beidzamajam brīdim, kad atlicis ne vairāk kā desmit minūšu - sāk pārdot neizpirktās biļetes, vispirms parastiem ļaužiem par nominālvērtību, tad studentiem par 15 naudiņām.
Tavu pārsteigumu - izrādās, ka uz šodieneas izrādi (atjaunojuma pirmizrāde, bet trešdienas vakars) visas biļetes nav rezervētas, un savējo par 15 naudiņām varu dabūt uz līdzenas vietas. Kad pirku pirmās lidmašīnas biļetes (janvāra beigās), neienāca prātā pas'tīties operas tīmekļa vietnē, jo biju pārliecināts, ka visas izķertas. Kjūt, nebūs pēc pusotras stundas jānāk vēlreiz šurp pēc numuriņa & tad stundu jānervozē - būs vai nebūs.
Līdz operas sākumam.
Gurres dziesmas
Iestudējums
Izrāde galā ap desmitiem, līdz nākamajam gaisa kuģim deviņas stundas. Nakts melnumā vilcieni uz lidostu reizi stundā (~45 min pāri apaļai stundai). Nakts silta kā pie mums jūnijā: nolemju paklimt pa pilsētu & tikai tad uz lidostu. Paklanos Naktssardzei (bronzā lietu skulptūru grupai pēc Rembranta slavenākās gleznas) Rembranta laukumā, noeju gar Heineken darītavu un Valsts mākslas muzeju (kurā Naktssardzes oriģināls) & dodos uz Vondelparku. Piknikotāji pazuduši, bet riteņbraucēju plūsma Amsterdamā, šķiet, pilnīgi neapsīkst nekad. Viens otrs brauc skaļi dziedādams (varbūt zvaniņa trinkšķināšanas vietā tumsā?), ir arī gājēji.
Atrodu soliņu zem laternas, izdzeru kādā zāles smēķētavā pirktu kafiju ar Lidl-a radziņiem un sieru, uzrakstu draugiem WhatsApp-ā pirmos iespaidus par izrādi, tad dažas pastkartes un lēnā garā dodos uz stacijas pusi.
Vilciens 2.46am, un ap pusčetriem esmu atmīnēts & izlaists no Šengenas. Šitā lidosta gan neguļ nekad. Uzeju zviļņus, kur var izstiepties visā 1m89 garumā un kam - svarīgākais! - līdzās USB ligzdas gadžetu lādēšanai. Iestatu modinātāju uz sešiem & liekos uz auss. Laikam sirdsapziņa tīra, jo nav jāgaida pat ierasto 12 sekunžu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru