Bika kalni I

No Ungārijas neko vairāk par galvaspilsētu redzējis neesmu, ja neskaita brīvdabas muzeju tādos kā Budapeštas Berģos un ainavas pa vilciena logu ceļā uz Vīni, tāpēc esmu nolēmis izmantot bezWāgnera dienas (patiesībā svētdien vēlreiz briesmīgais Holandietis, uz kuru otrreiz jau nu nekādi) & aizšaut divas dienas pastaigāt pa Bika (Bükk) kalniem starp Miškolcu & Egeru Ungārijas ziemeļaustrumos.

Šobrīd jau pusotru stundu vilcienā pa pilnīgi līdzenumu Viduseiropas stepi (puštu). Līdz Miškolcai pusstunda braucama.Gaidāms galīgs rasslabons: mazajā mugursomiņā patiesi pats, pats izdzīvošanas minimums, augstākās virsotnes ap 900 m v.j.l. (Karpatos bija 1881m) un dienā ap 25 km.

Kad Budapeštā dodos uz staciju (vilciens 7.25am), smidzina: patīkama veldzēties pēc vakardienas +30c. Šeit no gaisa nekas nekrīt, bet debess vienmērīgā pelēkumā.

Kamēr izkasos pa Miškolcu, pusdienlaiks klāt. Esmu ticis pie izcilas taku kartes (1:50 000), un senie (=orientācijas) draugi, padzirduši, ka nodarbošos ar rogainingu, vaicā: Kas ar tevi? - Neviena/nevienas, es kā allaž pats ar sevi.

Gājiens - kādi 30km uz aci - tāds Spaziergang pa Vērmanīti, salīdzinot ar Karpatiem. Kalni veci, laikā zobs visu noapaļojis kā labi pasūkātu ledeni. Viss ceļš pa mežu (dižskabārži, retumis egles), takas labi marķētas (ir medicīniskās palīdzības taka - apzīmēta ar sarkaniem krustiņiem -, un ir veterinārās palīdzības taka - ar zaļiem). Pa retam pretīmnācējam un pretīmdivriteņbraucējam. Pašās beigās aizšauju maķenīt aiz oderes (=pa citu, ne iecerēto taku), nonāku uz asfalta, un pēc pārsimt metriem norāde Bánkúti Skiklub 500m. Dieva pierksts? Nebūtu jau nu nakšņojis zem egles, ja būtu gājis pa nodomāto taku. Maķenīt pāri sešiem. Feirāms. Izlunčājos dušā & pie reizes izmazgāju staigājamās vešiņas, uzrakstu pāris ziņu draugiem un..
..pamostos divos naktī. Apēdu siermaizīti (viss, kas man patiesi tīk, ir vai nu nu nelegāls, vai amorāls, vai veicina aptaukošanos - Aleksandrs Wūlkots (Alexander Woolcott)) & griežos uz otriem sāniem.