Droši vien nevarētu teikt, ka esmu pēdīgā nelaimes čupiņa šajā pasaulē; tik un tā vakarnakt (2016. gada 23. septembrī) no Splendid Palace izgāju daudz laimīgāks, nekā biju tur iegājis (laimes (& Wāgnera!) laikam nekad nevar būt par daudz :D), un tam cēlonis - Анна Меликян.
Turklāt uz liela balta ekrāna, bez popkorna un ar publiku, kura veda sevi gluži kā dievkalpojumā.
Maz ticams, ka filma (ПРО ЛЮБОВЬ) vēl kādreiz Rīgā būs skatāma tādā veidā, tāpēc pielikumā saite. Pēc kāda laika tā, iespējams, vairs nedarbosies (tā ar saitēm mēdz notikt!). Tad meklējiet paši.
Turklāt uz liela balta ekrāna, bez popkorna un ar publiku, kura veda sevi gluži kā dievkalpojumā.
Maz ticams, ka filma (ПРО ЛЮБОВЬ) vēl kādreiz Rīgā būs skatāma tādā veidā, tāpēc pielikumā saite. Pēc kāda laika tā, iespējams, vairs nedarbosies (tā ar saitēm mēdz notikt!). Tad meklējiet paši.
Šo filmu vēl neesmu redzējusi, bet paldies, ka ieteici Melikjanas "Marsu"! Kaut arī neesmu liela "sviesta" piekritēja, šitāds arī man tīri labi garšo! :-)
AtbildētDzēst