2018. gada 8. maijs

Karpati, pirmā diena

Rīga-Viļņa-Ļviva


Kaut kad janvārī uzeju, ka ar ukraiņu aviolīnijām lidojums VNO-KBP (Kijeva Borispole)-LWO (mīļā Ļviva) par 56 naudiņām. Mērgļi gatavie, RIX-KBP-LWO lētāk par simtu nav redzēts. Kādas divas nedēļas ik vakaru aplūkoju skaitli, līdz kādu dienu neizturu, & brauciens uz Karpatiem 8. maijā ir tapis.
Atceļam atronu KBP-VNO ar vizieri 17.maijā par kādām 25 naudiņām (zemakā cena visā wunderschönen Monat Mai). Desmit dienu - mans mīļākais lielums, mana mīļākā krāsa, ka teiktu lācis Pūks.
Un tad trāpās euroLines dāsnuma uzplūdi: par trim naudiņām turpceļš (nesaprotu, kāpēc viņi dzenā autobusu dienas vidū (11.45am) - esam četras dzīvas dvēseles, šoferīti ieskaitot), četrām - atceļš.
Ar kalnu kartēm noteikti varētu visus manus 35 m3 izklāt; uzbūvēju sešu dienu gājienu ar naktīm dušā & baltos palagos. No Volovecas līdz Rahivai. Nē, Koločavā - ja tik nesnigs - iešu gulēt krokusos - pāris dienu pirms ceļojuma pamanu rakstu par krokusziedoni Užhorodas pilsētas portālā.
Pērn biju Karpatos divarpus nedēļu vēlāk (24.-29. maijā), un tad tie ziedēja 1500m augstumā, un turpat blakus bija nomelnējušas divmetru kupenas. Šogad pavasaris varen agrs, un alpu pļavās (полонины) sniega tikpat kā vairs neesot.
Mugursoma tikpat kā tukša - trīs pāri apakšbikšu, ziepju trauks, pildspalva, un tas gandrīz vai viss. Ļvivas operai (16.maijā PAGLIACCI) nāksies samierināties ar džīnām & t-kreklu trešajā riņķī. ;)
Tuvojamies Viļņai, krāmēju (savas trīs) pendelītes & gatavojos pārskrējienam uz vilcienu. Labi skaļus Sarauj!, lūdzu!
Tencinu, Sarauj! bija vajadzīgajā spēkā! Šoferītis manām piecām minūtēm, kas starp autobusa pienākšanu un vilciena atiešanu, vienu nolaupa, bet maķenīt akselerācijas, un esmu strupulītī, kas uz lidostu (7 min brauciens), kādu pusminūti pirms atiešanas. Ne tādi cunduri vien strādāti! ;D
Atmīnēts & izlaists no savienības 3 min laikā. Braucam uz ļitaku. Nebūs mīļais Embraer-ītis 190, bet tūļīgs boings. :( To noģiedu pēc tā, ka iekāpšanas karšu lasāmierīce kaut ko noņerkst, un tieku pie jaunas. Tavu brīnumu - pie avārijas izejas. Acīmredzot, mans vārds & uzvārds skaidri liecina, ka esmu kasķīgs tēviņš, un ar tādu labāk pa labam. Citus, kas mēģina tur iesēsties, dzen prom. Esmu redzējis, ka to dara par tad, kad gaisakuģis jau braukā pa lidlauku (nopietns drošības noteikumu pārkāpums). Tādā ziņā ukraiņu aviolīnijas svētākas/skopākas par pašu pāvestu/raini.
Septiņjūdžu zābaciņi no Lidl-a
Stunda, un esam galā. KBP ir viena no baisākajām lidostām, kur nācies būt: ēka jauna, bet iekšā - trūdošs sociālisms. Ne paldies, ne lūdzu, rokas kabatās, gremoklis mutē, un smaidu ģīmim uzvelk varbūt reizi gadā. LWO tādā ziņā pilnīgs pretstats.
Vēl viens boings, vēl viena stunda, un esmu Ļvivā. Deviņi. Krēslo.
Tikko bijusi lietusgāze, kas dienas tveici uz brīdi vēsinājusi, bet, kamēr tieku līdz centram, atkal +20c (tas naktī). Déjà vu - pirms gada tieši tāpat bija pārskrējis negaiss.  Vakariņas pazīstamajā Пузата Хата - apmēram kā mūsu Lidiņs. Pavaicāju kasierītei, kur var iegūt SIM karti. Viņa atsaka - visdažādākajos veikalos, tostarp pārtikas. Ieeju dažos, bet tajos nav. Un tad neviļus pamanu cigiņu kiosku, pie kura starp citām izkārtne Vodofone. Un man vajadzīgais Kyïvstar. Ir tikai viena tarifu plāna kartes, bet man der kā kulaks uz acs - neierobežota mobilā tīmekļa lietošana. Vēl kaut kādas sarunu minūtes & īsziņas, bet kam man tas. 50 hrivnu/~pusotra eira par mēnesi. Izrādās, kartes konts jāpapildina ar vēl 50 hrivnām - ja nu iebraucu maksas pakalpojumos -, un tapšu pieslēgts pasaulei.
Pilsētas centrs jaunu ļaužu pilns - īsta Lisabonas nakts, un rīt uz skolu & darbu nav jāiet (9. maijs). Apstaigāju mīļas vietas, pasēžu pie operas (ciet vienos naktī!), un dodos uz staciju. 2.52am vilciens uz Užhorodu. Divvietu kupejā esmu bez līdzgulētāja (-as). Добранич! :) 

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru