10.decembris, kalnā aiz Mestijas lidostas 🇬🇪

Skats uz Mestiju & ✈ UGMS

Esmu jau rakstījis, ka no pašas Mestijas pastaigas divos virzienos: vai nu uz ziemeļiem Koruldi ezeru virzienā (kur staigāju vakar), vai uz dienvidiem Hacvali slēpošanas kalnā (no kurienes atnācu aizvakar). Šodien, Jozefa () vietnes iedvesmots, iešu uz austrumiem.

Atkal spoža ☀. Sākums — pa pilsētiņu, nomales ne tik baisas kā Šķirotava vai Daugavgrīva, tomēr kaifa maz: jaunlaiku privātmājas kā Mārupē, tad gar vairākiem (viesnīcu?) būvlaukumiem. Pie 📍1,8km beidzot mežā, bet kaut kas interesantāks sākas pie 📍4km — ganības un skati uz Mestiju un ielejas pretējās puses kalniem. Visu laiku ļoti lēzeni kalnup. Vairums Mestijas–Ušguli gājēju šurp dodas pirmajā dienā. Salīdzinājumā ar maršrutu pa Zuruldi grēdas kori pagarlaicīgi. Viens īsiņš stāvāks posms (+80m), tad atkal pa ganībām.

10.decembrī!

Kāpiens Čkhuti grēdā sākas sedlienē pie 📍7,2km/2030m: sākumā taka mežā nav atrodama, tomēr šeit galvenais ir virziens — tik uz augšu; pēc gabaliņa taka parādās. ~2200m augstumā mežs beidzas (tāpat kā citās nogazēs) un paveras skati uz apkārtni; Mestijas lidostiņa lejā raujas aizvien mazāka un mazāka. Tieku līdz 2500m augstumam; taka turpinās vēl 800m augstāk, un skaidrs, ka skati tur aizvien aizraujošāki un aizraujošāki. Tomēr  iešanai ar baudu pārāk daudz, turklāt stāvumā vairākas reizes izslīdu, tādēļ griežos atpakaļ.

Pie sedlienes 📍7,2 & 10,4km/2030m mežā pilnīgas nekurienes vidū — baznīciņa. Kartveļiem un grieķiem gluži vai mānija būvēt baznīciņas vietās, kur (pareizticīgu) ļaužu tikpat kā nemēdz būt: grieķi vienu uzbliezuši pat Krētas augstākā kalna (Ida/Psilorits, 2456m) virsotnē, kur tūristi vien. Tālāk divas iespējas: vai nu pa to pašu ceļu atpakaļ, vai caur vairākiem ciemiem Mulkhras (მულხრა) upes ielejā uz Ušguli–Mestijas lielceļu un atpakaļ pa to. Izvēlos otro variantu.

Baznīciņa meža/nekurienes vidū

Pa ganu ceļiem (visai precīzi iezīmēti kartē, kas WalkMe Portugal lietotnē) izeju cauri Murkškeli (მურშკელი, 📍12,1km): drīzāk māju puduris, ne ciems; ducis torņu, diezgan sakopts, bet redzams, ka tūristi šeit neiegriežas. Ganu ceļš uz nākamo māju puduri šķērso vairākus strautus, kuri pavasara palos vai pēc pamatīgākām lietusgāzēm izgrauzuši tādas gravas, ka nākas mest pamatīgu līkumu augstāk pa nogāzi, lai tiktu pāri.

Otrs puduris — Zardlaši (ზარდლაში, 📍13,4km) — pagalam bēdīgs: pusducis māju, puse no tām pamestas, apdzīvotās lāpītas ar visu, kas gadījies pa rokai; piedevām lopi vienīgajā ieliņā samīcījuši dubļu vannu. ☀ paslēpjas aiz Tetnuldi grēdas, un tūliņ pat kļūst jūtami saltāk.

Bet pa šauro ganu ceļu
Nāk vēl divi duči peļu. 

Tālākais — gulbīti, gulbīti, kustini kājiņas: pa grants ceļu līdz tiltam pāri Mulkhrai (📍15,8km; upes ielejā sastājies pagalam salts gaiss, neganti salst rokas, jo nav nevienas kabatas, kurās tās iebāzt) un tad 4km pa lielceļu līdz Mestijai. Būtu varējis kādu auto nostopot, bet tāda sīkuma dēļ jau neliks šoferim bremžu pedāli spiest). Sasildos tikai ilgā & karstā dušā viesu namā.

Secinājumi: no šodienas 20km/1200m kāda puse — pa tukšo (neinteresanti gabali pa ceļiem & lielceļu). Šurp vērts dzīties, ja patiesi visas citas vietas Mestijas apkārtnē izstaigātas.

 — atsauces uz punktiem Wikiloc maršrutā, uz kuru saite zemāk; kilometri norādīti no maršruta sākuma (Mestijas)

Foto & video: https://t.me/gustavs_splendour

Skats no Čkhuti grēdas 2500m augstumā

3D vizualizācija 🔼 (mapdirector.com)

Gājiens uz Čkhuti grēdu Jozefa () vietnē

Nākamais texts: 11.decembris, uz kafejnīcu kalnā sauļoties 🇬🇪

9.decembris, uz Koruldi ezeriem 🇬🇪

Pie ezeriem

Atkal sola saulainu dienu. Šodien — uz Koruldi ezeriem (7km/+1350m; ja sparīgi soļo, var tikt augšā kādās trijās stundās). Katrā Mestijas apmekjumā esmu tur aizgājis.

Gājiena čoinākā daļa — no Mestijas (1400m) pa meža takām līdz 2200m augstumam: tur mežs beidzas & parādās pirmais . Iešana gluži viegla: līdz 📍4,3km/2410m pirms beidzamā  braucis kāds auto, un pēc tam bijuši daži gājēji;  nekur nav dziļāks kā līdz puspotītei. Dienvidu nogāzes pilnībā nokusušas.  irdens, tātad gaiss pāris grādu zem nulles, tomēr bezvējā nav auksti arī līdz ceļiem uzrotītās skriešanas biksēs. Nesteidzīgs ceļš līdz ezeriem aizņēmis kādas 3½ stundas. Maķenīt pafočēju, griežos apkārt un tikpat nesteidzīgi tipinu lejup.

Novērtējiet akotu!

Nonācis mežā, eju pa citu taku, tikpat foršu kā tā, pa kuru kāpu augšup. Apkārt ozolu mežs, no zariem karājas garas ķērpju stērbeles — biodaudzveidība gluži vai rokām aptaustāma. Kad nonāku uz lielākas takas, kura iet lēzeni lejup pa nogāzi, iešana vairs ne tik interesanta. Krūmos čabinās pulciņš cūku — šeit tās ne liegā apakšveļas krāsā kā tēvijā, bet vairāk atgādina mežacūkas.

Pieticīga ceļinieka
pieticīgas vakariņas

Ušbas ielā nonāku tad, kad sāk krēslot. Viesu nams Ušbas ielā 6, pilsētiņas otrā galā. Lejupceļš aizņēmis 2½ stundas.

Iepriekšējais sautējums apēsts, gatavoju svaigu: no baklažāniem, burkāniem, sīpoliem & tomātu mērces. Mmmm!

Šodien 2×7km/+1350m (maršruts ieskatam: sāku citā viesu namā, tāpēc par kilometru vairāk nekā šajā maršrutā); nejūtos īsti pelnījis vakariņu.

Foto & video: https://t.me/gustavs_splendour

Pie ezeriem

3D vizualizācija 🔼 (mapdirector.com)

Gājiens uz Koruldi ezeriem Jozefa () vietnē.

Nākamais texts: 10.decembris, kalnā aiz Mestijas lidostas 🇬🇪

8.decembris, Hacvali slēpošanas kalnā 🇬🇪

februāris '22

Pamodies pamanu, ka lādētāja spraudnis naktī izslīdējis no tālruņa ligzdas un  akumulators tukšs. Pavisam tukšs.

Nav liela bēda: šodien kāpšu Hacvali slēpošanas kalnā sauļoties kafejnīcas terasē, un ceļu ne tikai zinu no galvas, bet prastu iziet arī aizvērtām acīm. Ja sparīgi kāpj, var tikt augšā (6,5km/900m) divās stundās. Iestūķēju mugursomiņā guļammaisu, ½ litra pudelīti vīna & dažus 🍎🍏, un aiziet.

Sezona vēl nav sākusies, kafejnīca ciet, bet vai tāpēc kāds pūlēsies un vāks terases mēbeles iekšā. Iekārtojos aizvējā, novelku jaciņu & sasvīdušo termokreklu, ietinos guļammaisā, uzslienu kājas uz galdiņa un ļaujos ☀.

Pēc laiciņa atskan motora rūkoņa un parādās apvidnieks. Atbraukusi interesanta kompānija: trīs izraēļu tautas dēli — divi no Jūdejas, viens no  — un kartveļu zēniņš Dato kā gids. Trijotne ieradusies ~uz  nedēļu, noīrējuši apvidnieku un apskrien valsti. Kā noprotu, ne gluži redzēt tūkstoš dievnamu & mirt.

Atkāpe.

Šodienas vienīgais foto:
skats pa istabas franču logu

Pirms 30 gadiem ielaidos afērā — vadīt Dabas draugi. Tūrisms grupu braucienā pa Austriju un Itāliju. Pasaule tikko kā bija mums atvērusies, un šķita vilinoši apskatīt vietas, kurās nebiju bijis, turklāt par to nemaksāt, bet vēl kādu nieku nopelnīt. Autobusā bija kāds ducis dzīves rūdītu tanšu (atceros — viena bija trakonama ārste ar 20+ gadu stāžu; pat vārdu atceros), kuru mērķis bija iepriekšējā rindkopā minētais, un tā dēļ viņas bija gatavas divpadsmit dienu celties sešos un gulties pusnaktī. Tā kā tantes unisonā spēja pārkliegt normālus ļaužus (kuri nebija paredzējuši brauciena beigās mirt  un kuru autobusā, protams, bija vairākums), tad pirmajās dienās dienaskārtība patiesi bija hardcore. Bet tad kāds pačukstēja spožu domu — par dienaskārtību balsot, un skaidrs, ka turpmāk veselais saprāts allaž uzvarēja. Pilnīgi tīru sirdsapziņu varu ziņot, ka itin visi atgriezās tēvijā sveiki un veseli.

novembris '21

Tas, kurš no Pakistānas, nepavisam pēc izraēļa neizskatās. Neesmu nekāds dižais cionisma pārzinātājs, tomēr esmu dzirdējis, ka bez aškenazi (tiem, kuri Rietumu pasaulei piederīgi) ir arī tā dēvētie kalnu žīdiņi. Tā kā Karakorums neapšaubāmi manā  sarakstā, tad prašņāju viņam par to. — Skaisti esot, taču šobrīd visai nemierīgi, bieži šaudoties.

Atbraukušie nopietni gatavojušies skatu baudīšanai kalnā: izceļ no auto bagāžas nodalījuma prīmusu, varenu tējkannu un izejvielas karstvīna gatavošanai (būs arī gustavam uz brīdi jāatraujas no rakstīšanas & jāuzvāra mazumiņš; ⌛ — atpakaļ pie rakstīšanas). Aicina arī mani pulkā. Lepni varu nesēdēt uz astes, bet piedāvāt savu ½ litru kopējai lietai. Garšvielu vietā viņi vīnam pievieno rozīnes & citus žāvētus augļus. Garšo labi, reibst — arī.

Kad vīns nesteidzīgi izdzerts, jūdu puiši pošas prom. gustavs arī, jo tikām ☀ paslēpusies mākoņos. Viņi grasās tējkannas dibenā sakrājušos augļus mest ārā; vai tu traks, saku, lai atdod man. Tieku pie lieliska (& maķenīt reibinoša) saldēdiena vakariņām.

Teku lejā no kalna un esmu viesu namā vēl ar gaismiņu.

Šī ieraksta foto & video sakasīti no citām reizēm Hacvali kafejnīcas terasē.

novembris '21

Šodien 13km/900m (maršruts ieskatam: gājiens līdz 📍6,5km un pa to pašu ceļu atpakaļ).

Nākamais texts: 9.decembris, uz Koruldi ezeriem 🇬🇪

7.decembris, Tetnuldi slēpošanas kūrorts–Mestija 🇬🇪

Mazais raibais 

Pieceļos un iedzeru tēju kopā ar vīriem, kuri mani izmitinājuši, protams. Kad grasos doties prom, atbrauc Merabs, viesnīciņas saimnieks: bēres tomēr nav ievilkušās trīs dienas. Neraugoties uz manām iebildēm, viņš uzsilda ceptas sēnes un uzstāj, ka gustavam tomēr kaut kas jāieēd pirms garā ceļa. Paklausu. Vaicāju, kā  iztikuši, kamēr saimnieki prom. Merabs atsaka, ka viņiem bijusi atstāta maizīte. Labi, ka Skrjabins to nedzird — būtu dzīvnieku aisardzības tantēm nosūdzējusi. Kad atvadāmies, Merabs teic, lai ierodos jebkurā laikā,— kāds kakts, kurā pārlaist nakti, vienmēr atradīšoties.  Dodos ceļā brīdi pēc desmitiem un ieeju pie strādniekiem atvadīties pa otram lāgam.

Sākumā 4km/–350m pa kārtīgu grantētu ceļu līdz Unghviri pārejai (📍4,2km/1930m). Iznāk, ka 9% krituma, tomēr ejot nepavisam tā nešķiet. Ap viesnīciņu viss balts, pie pārejas  tikpat kā nemaz.  Tālāk pa meža un ganību ceļiem līdz Cvirmi ciema nomalēm (წვირმი,📍7km) — tur drīzāk kā Mārupes jaunbūvju rajonos, ne Svanetijā izskatās. Arī ganībās  plankumiem, pāris centimetru biezs. Pēc piecām dienām  visu dienu dīvaina sajūta — it kā no paradīzes būtu izdzinuši. Virs galvas aizdūc gaisa kuģītis ceļā uz Mestiju.

Pēc malciņas

Tād sākas gājiena jaukākā daļa — traversā pa meža takām līdz Ieli (📍12km). Sastopu divus vīriņus ar ragavās iejūgtiem diviem vēršiem — droši vien pēc malciņas mežā brauc. Ar ragavām pa pliku zemi. Ziema šogad, šķiet, kavējas. Taka labi iemīta un marķēta, ik pēc pāris kilometriem ceļa rādītāji ar attiecīgās vietas GPS koordinātēm un augstumu virs jūras līmeņa.

Ieli (იელი, patiesībā tas vairāku ciemu kopīgs apzīmējums, tāpat kā Ušguli/ 1650...1750m) man šķiet visjaukākais no Svanetijā redzētajiem ciemiem — pastāvā dienvidu nogāzē, daudz dārzu, starp mājām tādi kā ganu ceļi žogiem abās pusēs — ar auto neizbraucami, maz pamestu un grūstošu ēku. Izmetu loku cauri to. Ciema vidū sile lopu dzirdināšanai, kurā pa renīti no tek avota ūdens. Aukliņā piesieta emaljēta skārda krūzīte divkāju izslāpušajiem.

Ieli (იელი)

Tālāk teju 10km pa grunts ceļu (rakstīdams skatos kartē, ka pēc Ieli ceļš pakāpjas nogāzē vairāk nekā 300m — tur šodienas 700m kāpuma salasās). Daži auto (Ieli ceļš beidzas). Gabaliņu aiz Heškili (📍19km) ceļš uziet uz cita — asfaltēta —, kurš ved uz Hacvali slēpošanas kalna pakāji. Pie 📍20,6km nogriežu stūri pa taku un pēc pusstundas (sešos) esmu mīļajā viesu namā Sana. Kaut kad rīta pusē saimnieks atsūtījis ziņu, ka  trešā istaba (viesu namā pavisam četras) ir manējā; tā trešajā stāvā. Kjūt: citas reizes esmu apmeties istabiņā otrajā stāvā, un tur ielas laterna diktan spīd acīs (neciešu aizkarus!).

Nomazgājos un dodos iepirkties: svarīgākais guvums ir piecu litru pudele vīna (septiņiem vakariem!) un krava augļu, dārzeņu un zaļumu.

📍 — atsauces uz punktiem 3D vizualizācijā, bet ne Wikiloc maršrutā, uz kuru saite zemāk; kilometri norādīti no maršruta sākuma (Teo & Meraba viesnīciņas)

3D vizualizācija 🔼 (mapdirector.com)

Šodien 24km/700m (maršruts ieskatam: gāju nevis pa grēdas kuri, bet traversā pa dienvidu nogāzi). Foto & video: https://t.me/gustavs_splendour

Mestijas-Ušguli gājiens Jozefa () vietnē.

Nākamais texts: 8.decembris, Hacvali slēpošanas kalnā  🇬🇪

6.decembris, Adiši–Tetnuldi slēpošanas kūrorts 🇬🇪

Pamostos, kad ☀

Heil dir, Sonne...

, pacēlusies pāri Čkhunderi grēdas korei, iespīd istabas logos — ap desmitiem. Pie debess neviena paša . Šodien nudien nav[,] kurp steigties: līdz Teo & Meraba viesnīciņai nieka 7km. Nino & runča sabiedrībā nesteidzīgi padzeru kafiju; no rīta parasti neko neēdu, tomēr no Nino piedāvātā kazas siera nespēju atteikties — gluži vai svētais rītēdiens nelaiķa  piemiņai.

Izmetu loku pa ciemu & sastopu pazīstamu : 8.oktobri sastapāmies Čkhunderi pārejā. Neesmu pārliecināts, vai zvērs mani atceras: viņa kompanjonu sarakstā noteikti tūkstošiem divkājaino. Kādas ēkas čukurā plīvo  karogs: nofočēju & aizsūtu visiem ukraiņu draugiem. Pastāstu kādam sastaptam mana vecuma onkam, ka vakar esmu atnācis atnācis no Ušguli. Viņš man —, ka aizvakar kāds baltkrieviņš esot turp devies. Skaidrs, kurš man neskarta  kaifu iemaitājis! Ciema bezdrāts telegrāfs gan darbojas lieliski! Viesu namā pavaicāju Nino, vai no viņas gadījumā nevar dabūt maconi. Varot gan: pielej 2⁄3 litra burciņu un naudu neņem. Pateicībā atstāju pustukšotu Löfbergs paku. Redzu, ka Nino asaras saskrien acīs — apžēliņ, par tādu sīkumu: pirkta  

Pazīstamais 

bez akcīzes; maconi Spar lielveikaliņā Mestijā dārgāks par atlikušo kafiju. Atgriezies tēvijā, noadīju viņai cepuri ar kartveļu tradicionālo zilo galdautu rakstiem; Svanetijā kopš tā laika neesmu bijis, un cepure vēl joprojām Sarkandaugavā.

Pusvienos uzmetu beidzamo skatu Adiši un dodos pie Teo & Meraba. Taka dienvidu nogāzē, un vietās, kur  tiek klāt,  pagalam čagans, lai gan gaiss pāris grādus zem nulles. Sajūta kā starptautiskajā teātra dienā. Mežā & ēnā  nekur nav biezāks par 15cm un padara iešanu tikai interesantāku. Neviens še nav gājis. Vieglais saliņš strautiem neko nespēj padarīt, bet ūdens gan tajos daudz mazāk, nekā bija oktobrī.

Pieticīga ceļinieka
pieticīgs launags

Pie pazīstamās kafejnīcas būdas piestāju ieēst maconi launagā. Un tad beidzamais 1 1⁄2 kilometrs lejup līdz viesnīciņai. Teo & Meraba auto nemana. Nometu somu & dodos pie strādniekiem vaicāt, vai ir kāda brīva gultiņa. Mazais raibais  nāk līdzi. Esot, esot, vienīgi Merabs ar saimi aizbraucis uz radu bērēm, un tas varot ievilkties uz trim dienām. Lai tikai gustavs neraizējoties: viņi (strādnieki) pabarošot. Atceļā iestūķēju kaķu bērnu azotē: nav jau nekāds dižais gabals — pārsimt metru —, bet ķepas salst tik un tā.

Tieku pie vakariņām & istabas ar divguļamu gultu otrajā stāvā (no turienes maķenīt labāks skats). Tāda kā mazuma piegarša šodienas gājumam — nav kilometra kāpuma.

Šodien nieka 7,5km/500m (tās reizes — 11.oktobra gājuma — sākums līdz 7,5km). Foto: https://t.me/gustavs_splendour

Mestijas-Ušguli gājiens Jozefa () vietnē.

Nākamais texts: 7.decembris, Tetnuldi slēpošanas kūrorts–Mestija 🇬🇪