Vispirms par Nastavševu: trakoti intersanti būtu paskatīties, kas viņam iekšā un ko viņš ēd brokastīs. Ka tik nebūs vadiņu jūklis, mikroshēmas & daži zobrati. Un mēļas tabletītes. Nu, nevar būt, ka viņš no šis pasaules! Ja nu vienīgi zilganas interlūdijas ar vīriešiem triko (Znotiņa=puteņa uzskrējiens TUMŠAJĀS ALEJĀS un Sāmīša tingeltangeļa gabals CEĻOJOŠAJOS PELDOŠAJOS I) ir kā vāra saikne.
Divas lietas, kas uzkrīt viņa izrādēs (izņēmums ir CERĪBU EZERS, kas, manuprāt, ir smags Nastavševa kā dramaturga zaudējums Nastavševam kā režisoram; noskatīties & pēc iespējas drīzāk aizmirst!): pilnīgi nekā nejauša un bez sviedru smakas. Un viņa slieksme būt arī savu izrāžu scenogrāfam, gaismu & kostīmu māksliniekam un mūzikas autoram kaut kādā ziņā tuvina Nastavševu Wāgneram un viņa Gesamtkunstwerk konceptam. Cik dzirdēts par dažādu izrāžu asiņainu iestudēšanas, kuras gaitā Nastavševs nogalina aktierus, lai iegūtu ideālas marionetes (ideal puppet - Edward Gordon Craig), kas īsteno režisora ieceres bez savas personības uzslāņojuma. Jautājums, cik ilgi tā var turpināties, jo no nepārtrauktas cīņas cilvēkam (skat. pirmo rindkopu) agrāk vai vēlāk jāsaiet sviestā. Vai arī tas vienkārši apnīk. (Atceros laikus pirms gadiem divdesmit, kad vācu tantuki šausmās no Ešenvalda mūzikas skrēja laukā no Cēsu sv. Jāņa baznīcas. Augot vidukļa apkārtmēram, mūzika kļuvusi rimtāka & rimtāka un nu vieno visu tautību tantukus. UNITED COLOURS OF SECOND-HAND).
(tbc)
(tbc)
Un kur tad par pašu "Idiotu"? To esi mums parādā - tālāk par Nastavševu neesi ticis ;-)
AtbildētDzēst